Latvijas sporta bāzes dīkstāvē: neziņa, milzu zaudējumi un cerība uz ārkārtas situācijas beigām (1)

Ārkārtas situācija sportā nozīmē, ka visa infrastruktūra Latvijā šobrīd netiek izmantota. Haļļu, zāļu un citu sporta centru darbinieki atrodas dīkstāvē vai bezalgas atvaļinājumā.

Katrs sporta centrs ar situāciju tiek galā tā, kā to prot un var. Vieglāk ir Latvijā esošajiem olimpiskajiem centriem, jo tiem garantēts valsts atbalsts, kas rada zināmu drošības sajūtu. Privātajiem sporta centriem neziņa par nākotni ir daudz lielāka.

Viena no daudzfukcionālākajiem sporta kompleksiem valstī "Liepājas Olimpiskā centra" (LOC) mārketinga vadītājs Mārtiņš Sīlis atzīst, ka nenoteiktība arī valsts atbalstītajos objektos ir liela.

Liepājā "zem viena jumta" apvienota hokeja halle, sporta spēļu arēna, peldbaseins, tenisa centrs, vieglatlētikas manēža un pieci stadioni. Sīlis TVNET sacīja, ka neviens no objektiem šobrīd netiek izmantots.

"Drošības sajūtas nav nekādas, ja godīgi. Nevar zināt, cik ilgi šī situācija turpināsies, vai pietiks rezervju. Šobrīd praktiski neko nedarbinām. Hokeja hallē ledus vairs nav. Baseinā arī ūdens sildīšana ir izslēgta. Citās ēkās atstājām minimālu siltuma režīmu, lai neparādītos pelējums. Izmaksas samazinātas līdz minimumam," pastāstīja LOC pārstāvis.

Viņš arī atklāja, ka daļa sporta objektu darbinieku joprojām pilda savus ikdienas pienākumus, citi ir dīkstāvē, vēl daļa devušies savos ikgadējos atvaļinājumos. Atlaists neviens neesot un to arī neesot plānots darīt.

Līdzīga situācija esot arī Latvijas hokeja izlases bāzes vietā "Volvo" ledus hallē Imantā, pastāstīja tās direktors Ēriks Miļuns. Arī šajā hallē šobrīd nenotiekot nekas. Ledus saldēšanas iekārtas strādājot divos no trim ledus laukumiem. Sezonālais trešais laukums jau esot atbrīvots no ledus klājuma.

"Pie mums pilnīgi nekas nenotiek. Var izmantot žāvētavu, bet tas arī viss. Visi darbinieki ir atvaļinājumā, gaidot jaunumus. Ledu divos laukumos gan turam starta gatavībā. Ceram, ka drīz situācija uzlabosies," stāstīja Miļuns.

Viņš arī pauda, ka hallei liela ieņēmumu daļa gājusi secen, jo ikgadējais klients Latvijas Hokeja federācija (LHF) neizmanto rezervēto ledus laiku dažādām izlasēm.

Miļuns ir arī Latvijas Ledus haļļu asociācijas (LLHA) valdes priekšsēdētājs, paužot, ka visas privātās ledus arēnas "dzīvo no rokas mutē", tāpēc šī krīze ir liels trieciens.

"Izņēmumi ir olimpisko centru halles. Tām ir vieglāk. Nākamā kategorija ir pašvaldību halles, bet visneaizsargātākais segments ir privātās halles. Tām klājas visgrūtāk.

Viss atkarīgs no tā, cik ilgi šis režīms turpināsies. Diezgan droši, ka 14. aprīlī tas nebeigsies. Tādā gadījumā būtu jādomā par valsts atbalstu," uzsvēra Miļuns.

Pagājušā gada vidū nelielā sporta zālē Rīgas centrā jauna koncepta fiziskās nodarbības sāka vadīt viens no Latvijas labākajiem spēkavīriem Dainis Zāģeris. Telpas tiek īrētas, bet izremontētas un iekārtotas pēc viņa ieskatiem. 

Arī Zāģera lolojums šobrīd atrodas dīkstāvē, jo nodarbības zālē nenotiek. Tur tikai trenējas viņš pats.

"Nav man tie labākie laiki. Viss tikai sāka attīstīties, bet tagad ir diezgan spēcīgi iedragāts. Ceru, ka šis murgs ātri beigsies. Jāmēģina kaut kā izvilkt, bet zāli uzturēt ir ļoti grūti. Īre jāturpina maksāt arī šobrīd. Pagaidām nekādas atlaides netiek dotas," sacīja spēkavīrs.

Zāģerim ir pašnodarbinātā statuss, tāpēc neziņa par ienākumiem ar katru dienu pieaug. Viņš cer, ka valsts nolems palīdzēt arī šādā statusā esošajiem, taču uz to nepaļaujas.

Spēkavīrs esot domājis par to, ka krīzes laikā varētu veidot tiešsaistes treniņus, bet šī koncepcija vēl esot tikai izstrādes stadijā.