Kad pirms pusotra mēneša Rafaels Ciekurs stājās Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta brigāžu atbalsta centra „Krasts” vadītāja amatā, dienesta direktore Liene Cipule teica: “Rafael, šeit tev nāksies zemi ēst.” Rafaels par to tikai pasmaidīja - kā nekā astoņus gadus viņš bijis NMP brigādes feldšeris - visu redzējis, visu piedzīvojis, kas gan varētu izsist no līdzsvara? Tobrīd viņš vēl nezināja, ka nāksies ēst nevis zemi, bet inficētu zemi! Izdzīvot pandēmijā, esot frontes pirmajā līnijā, - tas ir milzīgs izaicinājums, gan jaunajam vadītājam, gan viņa kolēģiem. Un viņi tiek galā!
“Krasts” - tā saucas viens no Rīgas reģiona neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu atbalsta centriem jeb apakšstacijām, kas aptver Ķengaragu, Jūrmalu, Baldoni un Salaspili, bet kopumā visa Latvija sadalīta piecos reģionālajos centros. “Krasta” citronkrāsas busiņi stāv rindā - mirklī tie ieslēgs bākugunis, sirēnas un šausies glābt kādu dzīvību. “Krastā” ir 14 “ātro” brigādes - vairākas atrodas izsaukumos.
Rafaels paceļ no zemes centu, pamet gaisā un saka: “Tas uz darbu un naudu!”
Tā arī ir - martā mediķiem, kas stādā, lai novērstu Covid-19 pandēmiju, piemaksas solītas 50% apmērā.
“Krasta” telpas ir gaišas, plašas, ar zaļajiem augiem un akvārijiem. Uz dīvāna, vienaldzīgs pret pandēmijas izraisīto histēriju, snauž pūkains kaķis vārdā Diazpekse. “Diaz”, jo nomierinošs kā diazepāms. Miera osta, kurā mediķi atgriežas no izsaukumiem, kuros no viņu spējas sekundes laikā pieņemt pareizo lēmumu atkarīga cilvēka dzīvība, atgriežas no smagiem un burtiskā nozīmē vājprātīgiem izsaukumiem. Tagad arī no Covid-19 pacientiem. “Krastā” koncentrējas viss, kas vajadzīgs ātras un kvalitatīvas palīdzības sniegšanai.