Trīs aspekti, par ko organizāciju vadītājiem ir vērts aizdomāties tieši tagad

FOTO: Ieva Čīka / LETA

Klasiski jebkādu nepatīkamu, taču neizbēgamu pārmaiņu pieņemšanas procesā cilvēki iziet piecas stadijas: noliegums, dusmas, kaulēšanās, depresija un pieņemšana. Katram tās izpaužas citādi un ne vienmēr norisinās secīgi, tomēr agri vai vēlu mums visiem ir svarīgi nonākt pieņemšanas stadijā, kas ietver izpratni, ka pagaidām nebūs tā, kā bija iepriekš, un tagad ir lietišķi jānovērtē izredzes un jāpārkārtojas.

„A. W. Olsen & Partners” partnere, LU docente, „Pirmās PR grāmatas” autore Olga Kazaka vērš uzmanību uz trīs aktuāliem aspektiem, kurus šodien ir svarīgi apdomāt ikvienam organizācijas vadītājam, lai ar minimāliem zaudējumiem izkļūtu no negaidītās krīzes.

Emocionāls seriāls un viedokļu līderu laiks

Stāsts par jaunu, noslēpumainu vīrusu, ar kuru inficējas daudz ļaužu, aktivizē mūsu pašsaglabāšanās instinktu, tāpēc piesaista lielu auditorijas uzmanību. Lai cik ciniski tas izklausītos, Covid-19 ir kļuvis par jaunu seriālu, kura sižetam cilvēki aizrautīgi seko līdzi ziņu resursos un sociālajos tīklos.

Pašreizējie notikumi apstiprina sen zināmu faktu: emocijas piesaista uzmanību un pārliecina daudz efektīvāk nekā fakti. Kam auditorija tagad noticēs un kuros ieklausīsies? Tajos, kas spēs atrast līdzsvaru starp faktiem un emocijām, lai pēc iespējas efektīvāk formulētu savu domu. Kā izcilu šāda līdzsvara piemēru varu minēt Angelas Merkeles ārkārtas uzrunu tautai.

Jauns pārbaudījums gaida arī kritiskās domāšanas koncepciju. Krīze vienmēr ir lieliska augsne baumu un sazvērestības teoriju izplatīšanai. Un šeit visu organizāciju sistemātiska komunikācija kļūst vēl izšķirīgāka.

Elastība un stratēģiskā komunikācija kā krīzes pārdzīvošanas potenciāls

Kad viss kārtībā, ir grūti saskatīt patiesu profesionālismu. Savukārt krīzes apstākļos spēja operatīvi reaģēt un pielāgoties kļūst par konkurences priekšrocību.

Piemēram, situācijā, kad daudzus veikalus skar vīrusu ierobežošanai noteiktie pasākumi, par acīmredzamu risinājumu kļūst piedāvājums iepirkties tiešsaistē ar bezkontakta piegādi. Kāda ir realitāte? Nesen man radās vajadzība pasniegt dāvanu, un es nolēmu atrast veikalu, kas man piedāvās tiešsaistes dāvanu karti, ko var izmantot interneta veikalā. Biju pārsteigta, ka vairums veikalu, kuriem ir arī tiešsaistes veikali, joprojām nav pārkārtojušies un aicināja mani ierasties fiziskajā veikalā, lai karti gan nopirktu, gan izmantotu.

Tādējādi, kamēr vieni pārkārtojas, cenšas iegūt apgrozāmos līdzekļus ar tiešsaistes pakalpojumiem, piedalīšanos bartera biržās vai ražojot jaunas preces, kas pašlaik ir visvajadzīgākās, citi visu aptur. Pārtrauc arī komunikāciju. Un tā ir svarīga pazīme, vai komunikācija šai organizācijai bija stratēģisks instruments vai modīga niekošanās un dekorācija.

Visas iepriekšējās krīzes ir skaidri parādījušas, ka vislabāk no tām izkļuva organizācijas, kuras turpināja aktīvu un stratēģiski pārdomātu komunikāciju ar auditoriju, palīdzot tai risināt problēmas un ikdienas rūpes.

Turklāt pētījumi liecina, ka tagad cilvēki arī no darba devējiem gaida ne tikai interesantu darbu, algu un pienācīgus darba apstākļus, bet arī atbalstu darbiniekiem svarīgu sociālo jautājumu risināšanā un pašreizējo procesu interpretāciju. Kā redzams, tieši tagad ir svarīgi ar pilnu jaudu „ieslēgt” gan iekšējo, gan ārējo komunikāciju.

Pārbaudījums jaunajām koncepcijām

Apzināta patērēšana, ilgtermiņa domāšana, dažādība, tolerance, procesu digitalizācija…

No vienas puses, mēs redzam, ka masveida panikas lēkmes daudziem lika iztukšot plauktus pārtikas veikalos, pasaulē parādījās agresija pret ķīniešiem, daudzām organizācijām izrādījās ļoti grūti pāriet uz darbu attālinātā režīmā, izmantojot digitālos risinājumus. Tas liecina, ka jaunās tendences vēl nav paguvušas pietiekami iesakņoties mūsu apziņā un sadzīvē, un pašsaglabāšanās instinkta trenktās bailes tās ātri nobīdīja malā.

No otras puses, izskatās, ka tieši šīs jaunās koncepcijas var mums palīdzēt atkopties no gaidāmās krīzes. Iemācīties apzināti dzīvot, izklaidēties un patērēt; ieguldīt līdzekļus nevis precēs un pakalpojumos, bet gan attīstošā pieredzē un emocijās; bagātināt kolektīvus un paziņu loku ar personām, kam ir visdažādākā pieredze un kulturālais fons; būt cilvēcīgiem un prast risināt sarežģītus uzdevumus; izmantot digitālos risinājumus, kas ļauj padarīt efektīvākus uzņēmējdarbības procesus, kā arī atbildīgi spriest par to, kas būs tirgū ne tikai rīt, bet arī pēc tam. Krīze beigsies, bet reputācija paliks.

Uz augšu