Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmija ir pārņēmusi pasauli, un Latvija nav izņēmums. Kopš 12. marta mūsu valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un iedzīvotāji tiek lūgti palikt mājās. Tomēr dzīve ar to neapstājas. Portāls TVNET piedāvā ielūkoties savu žurnālistu brīvā laika plānos šajā trauksmainajā periodā. Mēs aicinām palikt mājās un neapdraudēt sevi un savus līdzcilvēkus.

Man ir laimējies, ka darbu varu darīt attālināti un atrasties prom no civilizācijas, dzīvot lauku viensētā, no kurienes tuvākās apdzīvotās vietas ir vairāk nekā piecu kilometru attālumā. Tuvākais asfaltētais ceļš ir aptuveni četrus kilometrus tālu. Šeit, bez manas ģimenes, atrodas arī sievas vecāki, kuri ir šīs saimniecības saimnieki. Inficēšanās risks ar koronavīrusu Covid-19 šajā vietā ir tuvu nullei. Svešus ļaudis līdz horizontam pat īsti nevar saskatīt. 

Siltumnīcas sagatavošana

Līdz ar siltāka laika iestāšanos sākam sagatavot siltumnīcu, kurā jau vairākus gadus savām vajadzībām lielākoties audzējam tomātus. Pāris gadus veco plēvi, kuru bija skāris laika zobs, nācās nomainīt pret jaunu. Izturīgāku. Siltumnīcai nostiprināju pamatus, salabot durvis, kuras bija nosēdušās un vieglu roku nebija aiztaisāmas. Tas saulainajās brīvdienās tika izdarīts. Tagad atlicis sagatavot auglīgu augsni un piepildīt blakus esošo ūdens tvertni laistīšanai. Pirms siltumnīcu pilnībā pārņems tomāti, gurķi, paprika un baziliks, iesējām rukolu, salātus. Bet tas viss ir sievas, sievasmātes ziņā.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Gatis Kreceris (@gatis.kreceris) on

Meža zvēru vērošana

Pēdējā laikā, lai cik tas arī dīvaini būtu, pateicoties koronavīrusam, man ir jauna aizraušanās - meža zvēru vērošana. Agrā rīta stundā pārsvarā stirnas un buki pastaigājas gandrīz vai pa saimniecības pagalmu. Varētu teikt: kad kaķu nav mājās, tad peles pa galdu danco. Bet šajā gadījumā, kamēr mēs esam pie miera, meža dzīvnieki izmanto iespēju izpētīt plašākas teritorijas, apmierina savu interesi. Vēlā pēcpusdienā stirnas un buki pastaigājas pa tuvumā esošo tīrumu. Tad ar binokli rokās dodos uz vienu no mednieku torņiem un noraugos šo skaisto zvēru gaitās. Viņdien stirnu pāris man pietuvojās aptuveni 60 metru attālumā. Vai varētu nospiest gaili? Nē, tas nav priekš manis. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Gatis Kreceris (@gatis.kreceris) on

Audzēju ķiplokus

Otro gadu pēc kārtas audzēju ziemas ķiplokus. Pagājušajā gadā 0,1 hektāra platībā novācu aptuveni 550 kilogramu. Stādīšana, ravēšana, novākšana - viss tiek darīts ar pašu rokām. Ķīmija nav klāt stāvējusi, ķiploki ir ekoloģiski tīri. Patlaban tie ir izauguši 10-12 centimetrus virs zemes, un izskatās, ka šogad, pateicoties siltajiem laikapstākļiem, ķiploki būs jānovāc ātrāk nekā pērn. Ar kapli ik pa laikam apstaigāju lauku un izravēju pa nezālei. Jāiekārto arī žāvēšanas vieta, jāsagādā viss nepieciešamais inventārs. Pie ķiploku lauka labprāt pakavējos katru dienu.  

Apzāģēju koku zarus

Kā katru pavasari, arī šogad saimniecībā jāapzāģē liekie koku zari. Daļa ir nokaltuši, daļa rada aizēnojumu. Brīvajā laikā esmu apzāģējis kļavas un, protams, ābeles, kuru ūdenszari jānogriež tieši pavasarī. Vēl priekšā ir liels, aptuveni simtgadīgs osis, kurš jānozāģē līdz ar zemi. Tā kā nebaidos no augstuma, pieteicos to paveikt. Jau ir sagādāts arborista ekipējums, kuru lietā likšu tuvākajās dienās. Kāpelēšana pa kokiem man atgādina bērnību, kad vasarā, dzīvojot pie vecmāmiņas, lielu daļu laika pavadīju tieši kokā. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Gatis Kreceris (@gatis.kreceris) on

Pirts

Lai arī ne katru vakaru, bet cenšamies ik pa laikam izkurināt pirti. Neesmu noskaidrojis, kā ir citiem, bet man personīgi pirtī šķiet visinteresantākās, vērtīgākās sarunas. Protams, pēc pēršanās ir arī krietni saldāks miegs. Un visādi citādi veselīga padarīšana. Vēl nesen pie pirts esošo dīķi klāja plāna ledus kārta, tāpēc vēl neesmu lēcis ūdenī pa taisno no pirts lāvas. Tuvākajā laikā gan to varēs darīt. Nevaru vien sagaidīt!