/nginx/o/2020/03/27/13028414t1h517a.jpg)
Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka neandertālieši, kas reiz apdzīvojuši reģionu mūsdienu Portugālē, pārtikuši arī no zivīm, gliemenēm un roņiem.
Šis pētījums pievienojas pieaugošajam pierādījumu kopumam par to, ka mūsu evolūcijas radinieki pārtikā jūras veltes lietoja tikpat daudz, cik modernie cilvēki, vēsta "BBC".
Desmitiem gadu zinātnieki uzskatīja, ka spēja iegūt pārtiku no jūras un upēm bija kaut kas tāds, kas raksturīgs cilvēku sugai. Tomēr šis un citi atklājumi liecina, ka to spējuši arī neandertālieši.
Neandertālieši alā Portugāles dienvidos dzīvoja pirms 106 līdz 86 tūkstošiem gadu. Pētnieki tur atrada gliemeņu, krabju, zivju - to skaitā arī haizivju, zušu un jūras karūsu - jūras putnu, delfīnu un roņu atliekas.
Pētnieku komanda no Barselonas Universitātes noskaidroja, ka jūras veltes veidoja 50% no kopējās neandertāliešu ēdienkartes. Otra puse bija sauszemes dzīvnieki, piemēram, brieži, kazas, zirgi, sumbri un bruņurupuči.
Agrākās liecības par moderno cilvēku (homo sapiens) spēju iegūt resursus no jūras sniedzas 160 tūkstošus gadu tālā pagātnē Dienvidāfrikā. Daži pētnieki ir izvirzījuši teoriju, ka jūras veltēs esošās taukskābes palīdzēja attīstīties agrīno moderno cilvēku smadzenēm un prāta spējām.
Tomēr tagad zinātnieki noskaidrojuši, ka neandertālieši jūras veltes savā uzturā lietojuši ne mazāk kā modernie cilvēki.