Par velti siers ir tikai peļu slazdā jeb kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā
Aktuāli!

FOTO: depositphotos.com

Laikā, kad lielu daļu pasaules pārņēmusi Covid-19 pandēmija, īpaši aktīvi sākuši uzdarboties gan telefonkrāpnieki, gan krāpnieki internetā. Krāpnieki piedāvā nopirkt dažādas preces, tajā skaitā “brīnumlīdzekļus” pret vīrusu par neticami zemām cenām, izspiež privātos datus, piemēram, internetbankas pieejas, tāpat tiek piedāvātas viltus ātras peļņas iespējas. 

Krāpnieki izmanto dažādas metodes, tādēļ mobilo sakaru operators BITE, sadarbībā ar psiholoģi Mariju Ābeltiņu skaidro, kādēļ šajā trauksmainajā laikā cilvēki mēdz iekrist krāpnieku lamatās un atbild uz jautājumiem, kā sevi pasargāt.

Kā informē Valsts policija – Covid-19 pandēmijas laikā īpaši aktivizējušies telefonkrāpnieki un krāpnieki internetā, kuri izmanto krīzes situāciju, lai negodprātīgi gūtu peļņu. Ikdienā, policijai monitorējot situāciju informācijas telpā, ir konstatēti gan krāpnieciski zvani iedzīvotājiem no Latvijā un ārzemēs reģistrētiem tālruņa numuriem, gan viltus ziņas zem kurām slēpjas arī pikšķerēšana. Mobilo sakaru operatora BITE novērojumi liecina, ka šobrīd kā galvenos “āķus” krāpnieki izmanto tieši pandēmijas dēļ izveidojušies “vājos punktus” sabiedrībā, piemēram, uzdodoties par ģimenes locekli, kas iestrēdzis citā valstī, tādējādi it kā palīdzības vārdā izspiežot naudu. Tāpat situācija tiek izmantota, lai piedāvātu iegādāties brīnumlīdzekļus, kas aizsargā no jaunā vīrusa.

“Šajā laikā cilvēki ir viegli ievainojami – mēs uztraucamies par savu un savu tuvinieku veselību un nākotni kopumā.

Tieši uztraukums un neziņa ir tas, kas padara mūs vieglāk ievainojamus - mūsu uzmanība sašaurinās, rodas sajūta, ka kaut kas nemitīgi ātri jāizlemj, šādos brīžos smadzenes nespēj padomāt plaši un nesteidzīgi,

savā ziņā mums var trūkt kapacitātes laicīgi atpazīt papildu potenciālos draudus, piemēram, krāpniecību,” stāsta psiholoģe Marija Ābeltiņa.

Lai neiekristu ļaundaru nagos, eksperti aicina ievērot un ar saviem ģimenes locekļiem pārrunāt pamata principus drošai tehnoloģiju izmantošanai, atgādinot, ka ļoti bieži der ievērot “septiņreiz nomēri pirms griez” principu. Dubulta piesardzība vai pārbaude ir tā, kas var pasargāt no izkrāptām naudas summām vai neapdomīgi nodotiem personīgajiem datiem.

# Pārbaudi, vai interneta vietne ir droša

Laikā, kad e-komercija kļuvusi īpaši pieprasīta, arī krāpnieki izveidojuši savus e-veikalus. Tiesa, no šiem veikaliem pasūtīta prece nesasniegs Jūsu namdurvis, jo, visticamāk, konkrētā prece nemaz neeksistē un vienīgais lapas pastāvēšanas iemesls ir bankas pieejas datu izkrāpšana. Lai netiktu apkrāpts viltus e-veikalā, jāpārbauda, vai lapa, kurā gatavojaties veikt pirkumu, ir droša. To var izdarīt, aplūkojot mājaslapas adreses lauku -

ja lapa sākas ar https:// vai tai ir ikona atslēgas formā, tas nozīmē, ka tiek izmantots drošības sertifikāts, kas šifrē datus un to tālāka izmantošana nav iespējama. Uzklikšķinot uz slēdzenes ikonas, iespējams redzēt informāciju par lietotnes drošības sertifikātiem.

# Esi uzmanīgs, atbildot uz zvaniem vai SMS svešiem numuriem

Īpaša uzmanība jāpievērš atbildot uz zvaniem un SMS no nezināmiem numuriem. It īpaši, ja kāds uzrunā Tevi, Tavu radinieku vai draugu vārdā. Papildus piesardzībai saziņā ar radiem un draugiem ārzemēs, svarīgi vienoties par konkrētu saziņas laiku kā arī “parolēm”, kuras sadzirdot, varēsiet pārliecināties, ka zvans, arī ja saņemts no sveša tālruņa numura, nav krāpniecība. Tāpat, saņemot zvanu vai SMS, it kā no sava tuvinieka, bet no Tev nezināma numura, pārbaudi informāciju citā kanālā. Pēc sarunas uzraksti SMS, ziņu kādā ziņapmaiņas programmā vai uzzvani šim cilvēkam uz Tev zināmo viņa numuru, pārliecinoties par informācijas patiesumu.

# Neuzķeries uz viltus labdariem

Krāpnieki, izmantojot radušos situāciju valstī, mēdz izlikties par sociāliem darbiniekiem, piesakās palīdzēt ar ēdiena piegādi vai cita veida palīdzību. Tādā veidā maldinot un izkrāpjot naudu no cilvēkiem, kas uzticas un ir palīdzības meklējumos. Lai nekļūtu par upuri šādai krāpniecības shēmai, neuzticies svešiniekiem ne telefoniski, ne sociālajos tīklos, ne klātienē, kamēr neesi pārliecinājies par viņu identitāti.

# Atceries – par velti siers ir tikai peļu slazdā!

Krāpnieki bieži vien izsaka brīnumainus piedāvājumus, piemēram, iegādāties kādu brīnumlīdzekli par neticami zemu cenu, nopelnīt kaudzi naudas, ieguldot vien pāris eiro vai pavisam nedaudz sava laika.

Viens no brīdinājuma signāliem, ka konkrētais piedāvājums varētu būt saistīts ar krāpniecību, ir piedāvājuma neticamais izdevīgums, kā arī piedāvātāja uzstājība, mēģinot panākt savu. Ja piedāvājumā saskati šādas pazīmes, esi piesardzīgs!

Uz augšu