Gauss prognozē, kad "airBaltic" varētu sasniegt pirmskrīzes darbības apmērus

Viņš norādīja, ka "airBaltic" pašlaik piedzīvo būtisku jaunu biļešu rezervāciju kritumu, taču ir gatava atsākt darbu tiklīdz tas būs iespējams. Biļešu rezervāciju skaits ir samazinājies par 98%. 

"Ja mēs salīdzinām ieņēmumus pēdējo 30 dienu laikā ar pagājušo gadu, tad kritums ir par 23 miljoniem eiro un lidojumus nav rezervējuši 320 000 pasažieru, ar kuriem mēs bijām rēķinājušies," atzina aviokompānijas vadītājs.

Gauss stāstīja, ka pašlaik ir vairāk nekā miljons rezervāciju, kuras ir veiktas laikam pēc 14.aprīļa, bet, vai šie lidojumi notiks, būs atkarīgs no situācijas Eiropā un valsts struktūru lēmumiem. 

"Ienāk arī jaunas rezervācijas, bet tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kad plānots lidojums. Mums bija ierasts, ka vairums rezervāciju notiek aptuveni sešas nedēļas pirms lidojuma. Tagad cilvēki nogaida, jo nav skaidrs, kad un uz kurieni varēs lidot, jo dažādās valstīs ir atšķirīgi nosacījumi. Vienlaikus daudzi domā, ka, tāpat kā Ķīnā, pēc pāris mēnešiem krīze būs galā. Kad šis mirklis pienāks, mēs redzēsim ļoti strauju rezervāciju pieaugumu. Taču pašlaik eiropieši ir ļoti piesardzīgi. Piemēram, parasti mums nedēļas ienākumi no biļešu rezervācijām bija ap 10 miljoniem eiro. Tagad tie ir 140 000 eiro, kas labi ilustrē samazinājuma apjomus," teica Gauss. 

Viņš arī prognozēja, ka iepriekšējos darbības apmērus "airBaltic" var izdoties sasniegt tikai nākamgad vai vēl vēlāk, jo vīrusa izplatība ir izraisījusi arī krīzi ekonomikā. 

"Pat tādās lielās ekonomikās kā Vācija pašlaik tiek prognozēts, ka kritums var sasniegt pat 20% jeb vienu piekto daļu. Ja Eiropas spēcīgākās ekonomikas piedzīvos recesiju, kura būs lielākā kopš Otrā pasaules kara, tad gluži dabīgi tautsaimniecībā nebūs tik daudz naudas, lai mēs atgrieztos pie tā paša lidojumu līmeņa kā iepriekš. Tādēļ mēs industrijā paredzam, ka būs pieprasījuma kritums," atzina Gauss. 

Viņš atturējās prognozēt, kāda būs Covid-19 izraisītās krīzes ietekme uz "airBaltic" finanšu rezultātiem gadā kopumā, bet piebilda, ka aviokompānija pašlaik ir izstrādājusi trīs attīstības modeļus, kuri paredz, ka satiksme nenotiek vēl vienu, trīs vai sešus mēnešus. 

"Man ir jāsaka, ka šajos scenārijos ir ļoti atšķirīgi iznākumi un mēs nevaram prognozēt, kāds būs rezultāts, jo ir pārāk daudz mainīgu lielumu. Es jums tagad, protams, varu nosaukt vienu vai otru skaitli, bet uz to nevarēs paļauties. Tādēļ mēs nolēmām nesniegt nekādas prognozes skaitļu veidā," sacīja "airBaltic" vadītājs, piebilstot, ka scenārijs par dīkstāvi sešu mēnešu garumā gan šķiet vismazāk ticamais. 

Vienlaikus, lai gan aviokompānija pašlaik ir strauji samazinājusi izdevumus, tostarp pārtraucot darba attiecības vai nosūtot bezalgas atvaļinājumā vairākus simtus darbinieku, un joprojām var iztikt ar pašas kompānijas līdzekļiem, nākotnē būs nepieciešams arī valsts atbalsts.

"Gan Latvijas valsts kā mūsu akcionārs, gan privātais akcionārs ir teikuši, ka vēlas, lai mēs kā aviokompānija turpinām darboties, jo, krīzei beidzoties, šī infrastruktūra būs vajadzīga. Abi akcionāri vēlas, lai mēs turpinām aviokompānijas darbu," apliecināja Gauss. 

Viņš teica, ka pagaidām nav lemts, kādu atbalstu no valsts lūgt, bet tas varētu būt akcionāru ieguldījums aviosabiedrības kapitālā.

"Mēs esam izlaiduši obligācijas, tādēļ mēs esam ierobežoti iespējās ņemt kredītus. Kredītu ņemšanā šajā gadījumā ir visai komplicēts process. Visefektīvākais veids ir uzņēmuma kapitāls, jo tad abi akcionāri var veikt ieguldījumus pamatkapitālā, lai stiprinātu uzņēmuma bilanci. Vēl viena iespēja, par kuru mēs domājam vēlākam laikam, ir došanās kapitāla tirgū, lai akcionāri varētu atgūt savu naudu no uzņēmuma kotēšanas biržā," stāstīja Gauss, piebilstot, ka vēl nevar runāt par nepieciešamo papildus ieguldījumu apmēriem, jo reālās vajadzības būs atkarīgas no krīzes tālākās attīstības. 

Gauss arī apliecināja, ka aviokompānijai ir skaidrs plāns darbības atsākšanai, kad ceļošanas ierobežojumi tiks atcelti. Savukārt tie pasažieri, kuri bija rezervējuši biļetes atceltajiem reisiem, tagad var mainīt lidojuma laiku vai arī saņemt atpakaļ naudu vai vaučerus, kurus varēs izmantot citu lidojumu apmaksai. 

"Kas attiecas uz darbības atsākšanu, tad mums jau ir daudz rezervētu biļešu un mums atliek vien izpildīt šos reisus. Tāpat mēs varam pievienot papildu lidojumus, ja parādās pieprasījums. Man jāatgādina, ka "airBaltic" bija ļoti veiksmīgs gan pērn, gan šā gada sākumā un liela daļa no mūsu kapacitātes jau tika rezervēta. Tas ir labs pamats darbības atsākšanai, jo mums jau ir pasažieru bāze, mums nebūs jāsāk no nulles. Tāpat mēs redzam, ka daudzi cilvēki, kuri bija rezervējuši biļetes atceltajiem lidojumiem, saka, ka grib saglabāt iespēju lidot un ņem no mums vaučerus. Cilvēki grib lidot," teica Gauss, piebilstot, ka runa ir ne tikai par privātiem ceļojumiem, bet arī par darba braucieniem. 

"Mēs rēķināmies, ka pirmajā dienā mēs, iespējams, atsāksim darbu ar 10 lidmašīnām, 

nākamajā lidos jau 12, un tā tas pamazām atjaunosies. Uzsvēršu vēlreiz, mēs neatsāksim no nulles," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz 14.aprīlim ir izsludināta ārkārtējā situācija koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatības dēļ. Tostarp ir apturēti starptautiskie pasažieru pārvadājumi. 

"airBaltic" reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 256,473 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Pēc provizoriskiem datiem, uzņēmuma apgrozījums pērn bija 508,955 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 23%, bet uzņēmums cieta zaudējumus 7,7 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 80,05% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - gandrīz 20% akciju.