Dalībvalstīm būtu jāļauj nodarbinātajiem turpināt šķērsot robežu, ja uzņemošajā dalībvalstī attiecīgajā nozarē vēl ir atļauts strādāt, paredz Eiropas Komisijas (EK) praktiskie norādījumi, kā nodrošināt kritiski svarīgu darbinieku brīvu pārvietošanos.
Kā aģentūrai pavēstīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa, pirmdien EK nākusi klajā ar praktiskiem ieteikumiem, kā ES robežās nodrošināt, ka darbavietā var nokļūt mobilie darba ņēmēji, īpaši tie, kas strādā Covid-19 pandēmijas apkarošanai kritiski svarīgās profesijās.
Tie ir darbinieki, kuri strādā veselības aprūpē un pārtikas nozarē, kā arī sniedz citus pamatpakalpojumus, piemēram, nodrošina bērnu un vecu cilvēku aprūpi, vai būtiski svarīgus komunālos pakalpojumus.
Kopā ar pirmdien publicētajām norādēm par to, kā īstenot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, šīs vadlīnijas ir atbilde uz ES valstu līderu 26.martā izteiktajiem lūgumiem, un tās cenšas sniegt praktiskus norādījumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kurus skāruši jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, kā arī nacionālajām iestādēm, kas šos pasākumus ievieš.
EK pauž izpratni par dalībvalstu centieniem ierobežot Covid-19 izplatību, līdz ar ko ieviestas robežkontroles uz iekšējām robežām. "Tomēr ir jāpieliek visas pūles, lai kritiski svarīgie darbinieki savu galamērķi varētu sasniegt bez liekas kavēšanās," norāda EK.
EK Darba un sociālo tiesību komisārs Nikolā Šmits uzsvēra, ka tūkstošiem cilvēku jāšķērso ES valstu robežas, lai dotos uz darbu un turpinātu gādāt ne tikai par "mūsu drošību un veselību, bet arī par to, lai mums būtu, ko likt galdā". Viņaprāt, nodrošināt šo cilvēku netraucētu pārvietošanos ir kolektīvais pienākums, vienlaikus pēc iespējas sargājoties no pandēmijas tālākās izplatīšanās.
Publicētajās vadlīnijās ir noteikts to darba ņēmēju loks, kuri strādā kritiski svarīgās profesijās un kuru turpmāka brīva pārvietošanās ES teritorijā ir ļoti būtiska. Vadlīnijās sniegtais saraksts gan nav izsmeļošs, tomēr tajā iekļauti, piemēram, veselības aprūpes speciālisti, bērnu pieskatītāji un vecu cilvēku aprūpētāji, zinātnieki ar veselību saistītās nozarēs, kritiski svarīgu medicīnisko iekārtu uzstādītāji, ugunsdzēsēji un policisti, transporta jomas darbinieki, kā arī pārtikas nozarē strādājošie.
Lai nodrošinātu šo pārrobežas nodarbināto netraucētu pārvietošanos, EK mudina dalībvalstis ieviest neapgrūtinošas un ātras procedūras un samērīgu veselības skrīningu.
Papildus šīm īpašajām darbinieku kategorijām vadlīnijās arī precizēts, ka dalībvalstīm būtu jāļauj pārrobežas nodarbinātajiem turpināt šķērsot robežu, ja uzņemošajā dalībvalstī attiecīgajā sektorā vēl ir atļauts strādāt. Tāpat dalībvalstīm pret pārrobežu darba ņēmējiem un vietējiem darba ņēmējiem vajadzētu attiekties vienādi.
Lai risinātu krīzes izraisītā darbaspēka trūkuma problēmu, jo īpaši jautājumu par sezonas strādniekiem lauksaimniecības nozarē, dalībvalstīm vajadzētu apmainīties ar informāciju par savām dažādajām vajadzībām tehniskā līmenī un izveidot īpašas procedūras, kas nodrošinātu šādu strādnieku netraucētu pārvietošanos.
Lauksaimniecībā bieži vien tieši sezonas strādnieki veic kritiski svarīgus stādīšanas, kopšanas un ražas novākšanas darbus. Šādā situācijā dalībvalstīm pret šīm personām jāattiecas kā pret kritiski svarīgiem darbiniekiem un darba devēji jāinformē par to, ka ir jānodrošina pietiekama veselības un drošības aizsardzība.
Šīs vadlīnijas papildina nesen pieņemtās vadlīnijas par robežu pārvaldības pasākumiem veselības aizsardzībai un preču un pamatpakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī pirmdien publicētās norādes par to, kā īstenot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES.
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm turpinās apzināt, kādu paraugpraksi varētu ieviest visās dalībvalstīs, lai darbinieki varētu strādāt savā kritiski svarīgajā profesijā bez liekiem kavēkļiem, skaidroja Liepiņa.
Covid-19 pandēmijas dēļ visas ES dalībvalstis ir ieviesušas vēl nepieredzētus pasākumus, tostarp atjaunojušas robežkontroli pie iekšējām robežām.
Pārrobežas nodarbinātie, norīkotie darba ņēmēji un sezonas strādnieki dzīvo vienā ES valstī, bet strādā citā; bez daudziem uzņemošās dalībvalstis nevar iztikt - piemēram, viņi ir ļoti vajadzīgi veselības aprūpes sistēmā, citu pamatpakalpojumu sniegšanā, arī medicīniskā aprīkojuma un infrastruktūras uzstādīšanā un uzturēšanā, vai nepieciešamo preču piegādes nodrošināšanā. Tāpēc ļoti svarīga ir koordinēta pieeja ES līmenī.
26.martā valstu un valdību vadītāji paziņoja, ka ar EK palīdzību tiks steidzami risinātas joprojām pastāvošās problēmas saistībā ar ES pilsoņiem, kuri ir apturēti pie ES iekšējām robežām un kuriem ir liegts atgriezties savās piederības valstīs. Tāpat pauda apņemšanos risināt problēmas saistībā ar pārrobežu un sezonāla darba ņēmējiem, kuriem jābūt iespējai turpināt veikt svarīgu darbu, vienlaikus novēršot vīrusa turpmāku izplatīšanos.
EK uz šo aicinājumu ir reaģējusi nekavējoties, un tāpēc pirmdien publiskoja šīs vadlīnijas, kuras papildina norādes par to, kā īstenot pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES, kas attiecas arī uz ES pilsoņu repatriāciju.
