Petrovs no Alternative maldina par valsts atbalstu krīzes skartajiem (5)

Atlaistās Rīgas domes deputāts un partijas Alternative valdes loceklis Valērijs Petrovs savā Facebook kontā kritizē valdību un aicina krīzes laikā no cilvēkiem neiekasēt komunālos maksājumus. Taču vairāki apgalvojumi, ar kuriem politiķis argumentē savu nostāju, neatbilst patiesībai.

Petrovs iepriekš bija partijā Saskaņa un atpazīstamību ieguva kā viens no dāsni atalgotajiem Rīgas pašvaldības uzņēmumu konsultantiem – piecu gadu laikā divos uzņēmumos viņš saņēma ap ceturtdaļmiljonu eiro. Pēc izslēgšanas no Saskaņas viņš kopā ar vēl dažiem kolēģiem pievienojās Aleksandra Mirska partijai Alternative, solīja to atdzīvināt un startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās.

Facebook ierakstu Petrovs sāk ar ievadu “Komunālajiem jābūt bez maksas!” un turpina, kritizējot valdības noteiktos atbalsta pasākumus. Viņš raksta:

“Mūsu valdība, kā ierasts, palīdz nevis cilvēkiem, bet gan valstij vai vismaz biznesam. Tomēr ne visam, bet tikai pareizajam. Proti, lielajam vai savējam. Piemēram, mikrouzņēmumiem un to darbiniekiem cerību uz palīdzību nav. Bet tiem, kas saņem algu aploksnēs (un tie ir līdz 20% strādājošo!), vispār tiek piedāvāts nomirt badā un no vīrusa.”

No Petrova rakstītā noprotams, ka aplokšņu algu saņēmējiem nebūs nekādu ienākumu un arī veselības aprūpes saslimšanas gadījumā. Latvijā patiesi aplokšņu algu apjoms tiek vērtēts ap 20%, kas gan nenozīmē, ka piektdaļa strādājošo atalgojumu saņem tikai aploksnē jeb nemaksājot nodokļus vispār. Iepriekš Valsts ieņēmumu dienests  aplēsis, ka aploksnē parasti tiek maksāta daļa jeb 20% – 50% no kopējā atalgojuma, un šādu cilvēku ir ap 200 000.

Ir taisnība, ka aplokšņu algu saņēmējus neesošo vai mazo sociālo iemaksu dēļ krīze skars smagāk, taču nav arī tā, ka valsts viņiem piedāvā nomirt badā.

Petrovs Facebook ierakstu publicēja 27.martā, taču jau 12.martā valdība, izsludinot ārkārtas situāciju, noteica atvieglojumus valsts un pašvaldību atbalsta saņemšanai trūcīgām un maznodrošinātām personām. Piemēram, noteikts, ka izziņa par šo statusu tiek pagarināta uz iepriekš saņemto dokumentu pamata, tāpat tiek pagarināti visi valsts un pašvaldību piešķirtie pabalsti un atvieglojumi. Noteikts arī, ka pašvaldībām jāpiešķir pabalsts ģimenēm, kuras saistībā ar ārkārtējo situāciju ir zaudējušas ienākumus, un valsts sola pašvaldībām atbalstu palīdzības sniegšanā.

Petrovs arī raksta, ka aplokšņu saņēmējiem tiek piedāvāts nomirt no vīrusa. Jāatgādina, ka Latvijā tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus ir visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tātad veselības aprūpe nedala cilvēkus oficiālas algas un aplokšņu naudas saņēmējos.

Petrovs Re:Check skaidroja, ka ar to vēlējies uzsvērt – daudzi nonāks krīzes situācijā, savukārt rakstītais par piedāvājumu nomirt neesot jāuztver burtiski.

“Oficiāli tiem, kas atlaisti štatu samazināšanas dēļ, sola 700 eiro kompensācijās. Kaut kad vēlāk. Taču komunālo maksājumu rēķini viņiem ir pienākuši jau tagad un pienāks vēl.”

Patiesībā 700 eiro kompensācijas netiek solītas cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu štatu samazināšanas dēļ. Šie cilvēki tāpat kā līdz šim var saņemt bezdarbnieka statusu un pabalstu. Savukārt 75% no bruto algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī ir dīkstāves pabalsts, kuru var saņemt to privāto uzņēmumu darbinieki un darba devēji, kuri Covid-19 krīzes dēļ atrodas dīkstāvē. Valdības noteikumos iekļauti nosacījumi, kuriem šiem uzņēmumiem jāatbilst. Valdība vēlāk solīja meklēt risinājumus arī atbalstam tiem cilvēkiem, kas strādā speciālo jeb mazo nodokļu režīmā, un 30.martā ziņoja, ka arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem būs pieejami dīkstāves pabalsti.

Petrovs sākotnēji sacīja, ka šādu informāciju viņam sagatavojuši kolēģi, un solīja to pārbaudīt. Vēlāk atzvanīja un atzina, ka kļūdījies.

Vai pabalstus izmaksās “kaut kad vēlāk”? Šādu piebildi Petrovs iekļāvis sava ieraksta krievu valodas versijā. Patiesībā pirmie pabalsti jau tika izmaksāti 27.martā, kad Petrovs publicēja Facebook ierakstu.

“Tas ir vienkārši. Tas jau ir izdarīts Francijā. Vajag visu šo laiku, kamēr ilgs ārkārtas situācija, neiekasēt no cilvēkiem maksu par komunālajiem pakalpojumiem.”

Pieņēmums, ka Francijā nolemts neiekasēt maksu par komunālajiem maksājumiem, neatbilst patiesībai.  Re:Check jau rakstīja, ka šāda ziņa tiek izplatīta Facebook. Īstenībā Francijā atbalstu rēķinu atmaksai nesola visiem, bet tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās. Tas arī paredz maksājumu nevis atcelt, bet atlikt.

Petrovs, Re:Check sazvanīts, sacīja, ka par Franciju lasījis internetā, tiesa, neprecizējot avotu. Pēc informācijas pārbaudīšanas viņš atzvanīja un atzina, ka ir kļūdījies, un solīja rakstīto labot.

Secinājums: Aizstāvot viedokli, ka jāļauj krīzes laikā iedzīvotājiem nemaksāt par komunālajiem maksājumiem, Petrovs maldina, jo argumentē ar patiesībai neatbilstošu vai nepilnīgu informāciju. Viņa rakstītais rada iespaidu, ka Latvijā atšķirībā no Francijas valdība neko nedara atsevišķu sabiedrības grupu atbalstam, lai gan tā nav taisnība.