Saeimā spriedīs par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu (15)

Sēde notiks attālināti videokonferences formātā.

Uz diskusiju aicināti Latvijas Bankas, Finanšu nozares asociācijas, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji.

Kā ziņots, Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija ir vienojušās par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas priekšlikuma īstenošanas pamatprincipiem, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Bankā.

Risinājuma pamatprincipi paredz, ka kreditori (kredītiestādes) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz kredītiestādes apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību.

Saistības tiks dzēstas vienpusēji, taču priekšlikums attiecas uz saistībām, kuras nodibinātas līdz 2008.gada beigām, ja dzēšamo saistību atmaksa saistību rašanās brīdī bija nodrošināta ar hipotēku, un parādnieks vai ķīlas devējs saistībā ar parādsaistībām pret kreditoru ir zaudējis īpašumtiesības uz attiecīgo nekustamo īpašumu Civilprocesa likumā noteiktā procesā.

Kredīta saistībām to dzēšanas brīdī jābūt atspoguļotām kreditora (kredītiestādes) ārpusbilances uzskaitē. Hipotekāro parādsaistības tiks dzēstas fiziskajai personai, ja nav sākts maksātnespējas process. Saistību dzēšana attiecas gan uz parādnieku, gan tā galvinieku.  

Plānots, ka, dzēšot saistības, netiks piemērots kapitāla pieauguma nodoklis. Vienpusēji dzēstās saistības netiks atzītas par ienākumu un nebūs apliekamas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. 

Paredzēts, ka pasākums ir fiskāli neitrāls, proti, tas neradīs valsts budžetam un kredītiestādēm ne ienākumus, ne izdevumus. 

Tāpat Latvijas Bankā norādīja, ka kredītu izkrāpēji un ļaunprātīgie nemaksātāji no šī procesa neiegūtu neko.  

Lai piedāvājumu īstenotu, nepieciešams veikt grozījumus likumos, piešķirot kredītiestādēm tiesības vienpusēji (pilnā apmēra vai daļēji) dzēst saistības, kā arī noteikt, ka dzēstās saistības parādniekam nerada nodokļu samaksas pienākumu.