Katastrofu laikā valstis bieži vien met pie malas iepriekšējās domstarpības un piedāvā palīdzīgu roku pat saviem ienaidniekiem. Piemēram, pēc 2003. un 2012. gada postošajām zemestrīcēm Irānā palīdzību piedāvāja tās zvērinātā ienaidniece ASV. Taču Covid-19 pandēmijas laikā divi aktīvākie samarieši - Krievija un Ķīna - ar šķietamu palīdzību cenšas sasniegt savus ģeopolitiskos mērķus, portālā "Foreign Policy" raksta Londonas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta (RUSI) pētniece Elizabete Brova.

Vladimirs Putins pēc 21.marta telefonsarunas ar Itālijas premjerministru Džuzepi Konti izsūtīja deviņas "Il-76" lidmašīnas ar humāno palīdzību un apmēram simt militāro speciālistu cīņā ar epidēmijām, kā arī mobilos dezinfekcijas kompleksus un laboratorijas. Taču, kā vēlāk izdevumam "La Stampa" stāstīja informācijas avots augstākajās Itālijas politiskajās aprindās, 80% no sūtījumiem esot bijuši pilnīgi nederīgi vai ar mazu izmantojamību.

"Citiem vārdiem, sūtījumi bija aizbildinājums," sacīja informācijas avots. Sūtījumos esot bijis, piemēram, bakteriālās dezinfekcijas aprīkojums un ķīmiski-bioloģiskās sterilizācijas āra laboratorijas, nevis elpināšanas aparāti un personīgie aizsarglīdzekļi, kas pašlaik tik ļoti nepieciešami Itālijai. Turklāt speciālistus sūtīja Krievijas Aizsardzības ministrija, nevis Veselības ministrija. Daudzi no viņiem ir virsnieki Krievijas bruņoto spēku medicīniskajā spārnā, nevis praktizējoši ārsti, kādus parasti sūta palīgā šādās krīzēs, vēsta "La Stampa".

Krievijas virsnieki atrodas Bergamo apvidū Itālijā, kur, saskaņā ar Krievijas vēstnieka sniegtajām ziņām, viņi dezinficēšot pārpildītos pansionātus. Nepilnu divu stundu brauciena attālumā atrodas liela ASV militārā bāze Vičencā, un krievu virsnieki brauc "pa NATO ceļiem", piezīmēja kāda Krievijas TV personība. Politikas komentētāju vidū izskanējušas bažas par spiegošanas iespēju.

Tajā pašā laikā arī Ķīna vairākām valstīm izsūtījusi medicīnas preces un nelielu skaitu mediķu. Ķīna ar lielu pompu 12.martā nosūtīja palīdzību Itālijai. Itālijas ārlietu ministrs Luidži di Maio norādījis, ka saņemta 31 tonna aprīkojuma, kurā ietilpst 40 elpināšanas aparāti. Pēc divām nedēļām Ķīna nosūtīja vēl 30 elpināšanas aparātus, taču Itālijā, kur ir vairāk nekā 100 000 saslimšanas gadījumu un miruši vairāk nekā 12 400 cilvēki, tas ir piliens jūrā.

Turklāt ne viss elpināšanas aparātu sūtījums bija nesavtīga palīdzība. Daļu aparātu sūtīja Ķīnas Sarkanais Krusts, par pārējiem Itālijai bija jāmaksā. Ap to pašu laiku, kad Itālijā ieradās pirmā krava, Ķīnas valsts mediji sāka izplatīt baumas, ka Covid-19 patiesībā esot aizsācies Itālijā.

Ķīna sūtījusi palīdzību arī citām valstīm, taču miljons vai dažu tūkstošu masku sūtījumi nešķiet nemaz tik dāsni, ja ņem vērā, ka Ķīna 2019.gadā saražoja 50% no visām sejas maskām pasaulē. Šā gada februārī sejas masku ražošana Ķīnā sasniedza 110 miljonus vienību. Salīdzinājumam - nabadzīgā Albānija, kurā dzīvo mazāk nekā trīs miljoni cilvēku, nosūtījusi Itālijai 30 ārstus un medmāsas.

Ķīnas gadījumā palīdzības atbilstība problēmas apmēriem nav svarīga, jo Pekina sūtījumus izmanto kā sabiedrisko attiecību rīku.

79

Zviedrija no Ķīnas nav saņēmusi nekādu palīdzību; kādai Zviedrijas slimnīcai pat nācās vākt ziedojumus, lai iepirktu medicīnas preces no Ķīnas. Ķīna ierindojusi Zviedriju pie "nedraudzīgajām" Eiropas valstīm, jo tā paudusi atbalstu ieslodzītajam Honkongas grāmatu tirgotājam Gui Miņhai, kurš 90.gados kļuva par Zviedrijas pilsoni.

Tikmēr Nīderlande, Spānija un Itālija saņēmusi sejas maskas no "Huawei" - Ķīnas telekomunikāciju giganta, kas vēlas noslēgt vairāk 5G līgumu Eiropā.

Arī veids, kādā sūtījumi tiek nogādāti galamērķī, ir iespēja izrādīties. Lai arī nosūtīt steidzami vajadzīgās preces ar lidmašīnu būtu daudz ātrāk, Pekina sūtījumu Spānijai nogādā ar vilcienu pa vienu no iniciatīvas "Josta un ceļš" maršrutiem. Tas prasa 17 dienas.

Ķīnas dāvināto preču vērtība ir nepilni 50 000 dolāru, lepni vēsta Ķīnas valdības kontrolētā televīzija. Taču Madrides lēmums no Pekinas iepirkt medicīnas preces apmēram 473 miljonu dolāru apmērā netika atspoguļots tikpat jūsmīgi. To vidū bija defektīvi Covid-19 testi, ko nācās sūtīt atpakaļ ražotājam.

Maskavas un Pekinas motivācija izgaismojas vēl spilgtāk, ja to salīdzina ar valstu rīcību iepriekšējās humānajās krīzēs. Pēc 2011.gada zemestrīces un cunami Japānā palīgā uzreiz pieteicās 59 valstis, un pat tās pretiniece Ķīna atsūtīja palīdzību 4,5 miljonu dolāru apmērā.

Kad Irānu 2012.gada satricināja postoša zemestrīce, ASV valdība atcēla sankcijas, ļaujot amerikāņu uzņēmumiem nosūtīt palīdzību. Kad pirms trim gadiem pazuda Argentīnas zemūdene "San Juan", meklēšanas un glābšanas misijai pievienojās Lielbritānijas Jūras kara flote - galvenais cīnītājs pret argentīniešiem konfliktā par Folklenda salām. Britu jūrnieki iesaistījās arī nogrimušās Krievijas zemūdenes "Kursk" meklēšanā. Un, kad Ķīnā ap Jaungadu aizsākās jaunā koronavīrusa uzliesmojums, Eiropas Savienība (ES) un ASV sagādāja palīdzības kravas vairāku tonnu apmērā.

Lielu humāno krīžu laikā ģeopolitiskās ambīcijas parasti tiek noliktas malā un visi īslaicīgi kļūst par žēlsirdīgajiem samariešiem.

Skaidrs, ka Ķīna vēlas gan tirgot savas preces, gan arī mazināt vienotību ES un NATO valstu starpā. Taču Krievijas nolūki ir mazāk skaidri. Bruņoto spēku virsnieku nosūtīšana uz medicīniskas krīzes vietu nav nesavtīga rīcība; šāds solis varētu pat ilgtermiņā kaitēt NATO.

Bībelē žēlsirdīgais samarietis nesavtīgi dod svešiniekiem, neko negaidot pretī. Ķīna un Krievija savukārt humānās palīdzības lauciņā ieviesusi jaunu kategoriju: nežēlsirdīgie samarieši. Šīs valstis sniedz palīdzīgu roku, taču pavisam noteikti kaut ko gaida pretī.