Komisija konceptuāli atbalsta 2008.gada krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars

FOTO: Ieva Leniša/ LETA

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien attālinātā komisijas sēdē konceptuāli atbalstīja ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes.

Komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) skaidroja, ka komisija šodien iepazinās ar Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas piedāvājumu, kas paredz iespēju dzēst hipotekāro kredītu parādus, kas uzskatāmi par neatgūstamiem. No priekšlikuma autoriem gaidāmas priekšlikumu redakcijas, lai Budžeta komisija tās varētu virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā.

Ierosinājumu plānots virzīt kā grozījumus Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus. Paredzēts, ka kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, kurus iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008.gada beigām nekustamā īpašuma iegādei.

Paredzēts arī, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un to neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli.

Pirms 2008.gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, deputātiem šodien uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.

Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas izlīguma programmas, rakstiski noslēdzot obligātu divpusēju vienošanos. Priekšlikums par vienpusēju parādu atlaišanu rosināts, jo līdzšinējā prakse uzskatāma par būtiski kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai, sēdē atzīmēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvis.

Ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas strādāt attālināti un ievērot sociālo distancēšanos, Saeimas komisijām patlaban tiek nodrošināta iespēja komisiju sēdes noturēt attālināti videokonferenču formātā. Šādi jau norisinājušās vairākas komisiju sēdes, tajās pieņemot nepieciešamos lēmumus un organizējot balsojumus. Izmantojot videokonferenču platformu, parlamentā attālināti tiek organizētas arī Saeimas Prezidija sēdes.

Uz augšu