Kažociņš: Krievija var izmantot Covid-19, lai mainītu Rietumvalstu attieksmi pret valsti

Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos un bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Krievija var izmantot koronavīrusa Covid-19 izraisīto krīzi Rietumvalstīs, lai mēģinātu mainīt iedzīvotāju attieksmi pret valsti, oficiālā izdevuma "Latvijas vēstnesis" portālam atzinis Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos un bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš.

Atbildot uz jautājumu, cik pamatotas ir bažas par to, ka Krievija varētu īstenot militāru avantūru brīdī, kad Latvijas un sabiedroto uzmanību un resursus piesaista vīrusa izplatības apkarošana, Kažociņš norādīja, ka kara stratēģijā militāra avantūra - uzbrukums - ir domāta nevis tam, lai okupētu kādu teritoriju vai pat iznīcinātu ienaidnieka bruņotos spēkus, bet gan lai sasniegtu specifiskus politiskos mērķus.

Ņemot vērā minēto, ir jāsaprot, kādi tie šoreiz būtu, kādi ir uzbrucēja ieguvumi, salīdzinot ar cenu, kas par tiem jāsamaksā.

Piemēram, ja notiktu militārs uzbrukums Baltijas valstīm, tad 21.gadsimta bruņoto spēku konfliktā visa civilā kuģu satiksme un gaisa transports starp Eiropu un Krieviju apstātos. Vismaz Baltijas jūrā, Melnās jūras rietumu daļā un Barenca jūrā, pauda Kažociņš.

Tas nozīmētu, ka tā apmēram 48% tirdzniecība, kas Krievijai ir ar Eiropas Savienību, apstātos. Ja Krievijas politiskais mērķis ir novērst uzmanību no ekonomiskajām problēmām pašu mājās, šāds iebrukums radītu daudz lielākas ekonomiskās problēmas, skaidroja Kažociņš.

"Izmantot krīzi Rietumvalstīs Krievija var, taču tajā jomā, ko Valsts prezidents sauc par kognitīvo karu. Tas ir - mainīt iedzīvotāju attieksmi pret valsti, tās vadītājiem, inteliģenci, pret politiķiem kā šķiru, pret demokrātisku sistēmu, iestāstot, ka "stingra roka", "stiprs valdnieks" ir tas, kas mums vajadzīgs, lai viss būtu daudz labāk. Taču mēs esam pieredzējuši dzīvi dažādās sistēmās un labi saprotam, ka tas tā nav," uzsvēra Kažociņš.

Kā vēstīts, saistībā ar Covid-19 izplatību Eiropā un citviet pasaulē ir noteikti stingri pārvietošanās ierobežojumi, tostarp, arī apturēti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kā arī ieviestas kontroles uz robežām un noteikti citi pasākumi.

Latvijā līdz 14.aprīlim ir izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā arī nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Uz augšu