Attālinātajā mācību procesā nav iespējams apgūt vielu tā, kā tiešā kontaktā, tāpēc skaidrs, ka daļa mācību vielas paliks neapgūta, tiešsaistes diskusijā stāstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Viņa norādīja, ka tiešsaistes mācības ir ļoti liels pārbaudījums visiem, un būtiski tajā nepazaudēt izglītības kvalitātes latiņu. Pedagogi cenšas maksimāli nodrošināt šo kvalitāti, tāpēc varbūt reizēm vecākiem vai skolēniem šķiet, ka mācību apjoms ir pārāk liels.
Tāpat LIZDA vadītāja uzsvēra, ka pedagogi dara visu iespējamo, lai neciestu izglītības kvalitāte un nākamajā mācību gadā bērniem nebūtu problēmu sākt mācīties jaunu vielu.
"Pedagogs zinās, kā pārbaudīt skolēnu zināšanas un sapratīs kuram bērnam vajag palīdzēt un varbūt individuāli pastrādāt," skaidroja Vanaga.
LIZDA: Pagarinot attālināto mācību procesu, darba devējiem jānodrošina pedagogi ar datoriem un nepieciešamo programmatūru
Ja ārkārtējās situācijas perioda pagarināšanas dēļ tiks nolems turpināt attālinātās mācības, pedagogiem vajadzētu piešķirt darba devēja nodrošinātu portatīvo datoru un nepieciešamo programmatūru, izriet no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) aptaujāto pedagogu priekšlikumiem.
Kā informēja arodbiedrībā, turpinot attālinātās mācības pēc 14.aprīļa, darba devējiem jānodrošina izdevumu kompensācija vai atlaides par attālinātā mācību procesa nodrošināšanai izmantoto interneta un tālruņa pieslēgumu, kā arī elektrību.
Tāpat pedagogi izteikuši vēlmi pēc finansējuma licencēm, pieejas kodiem digitālajiem mācību materiāliem pedagogiem un izglītojamajiem.
Pedagogu ieskatā nepieciešama vēl papildus digitālo prasmju pilnveide, informācijas tehnoloģiju speciālista konsultācijas, atbalsts digitālo rīku, platformu izvēlei un datortehnikas remontam.
Vienlaikus skolotāji uzsver, ka jānodrošina pedagogu darba laika robežu noteikšana un to ievērošana no izglītojamo un vecāku puses. Tāpat būtu vēlams vēl lielāks psiholoģiskais atbalsts pedagogiem no administrācijas, kā arī psihologa konsultācijas pārslodzes gadījumā.
LIZDA aptaujātie skolotāji arī rosina amatpersonas dot stingras garantijas, ka noteiktā darba samaksa saglabāsies līdz 2020.gada 31.augustam.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga norāda, ka pedagogi ir vairāk jāatbalsta un visus saņemtos priekšlikumus arodbiedrība nosūtīs Izglītības un zinātnes ministrijai un pašvaldībām.
Viņasprāt, nav pieļaujams, ka ārkārtējā situācijā, kad pedagogs strādā vairāk, izmanto privātās tehnoloģijas, cenšas atrast balansu starp savu darbu un ģimeni, ņemot vērā arī skolēnu ģimenes iespējas, no valsts puses būtu jākompensē izdevumi,
kas pedagogiem esot kļuvuši ievērojami lielāki darba pienākumu pildīšanas dēļ. "Daudzām izdevumu pozīcijām valdība atrod naudu, lai atrod arī pedagogiem," uzskata Vanaga.
LIZDA organizētā aptauja par attālināto mācību procesu ilga no 2020.gada 27.marta līdz 1.aprīlim. Kopumā aptaujā piedalījās 4871 sākumskolas, vispārējās, profesionālās izglītības un augstskolu pedagogs.
Jau ziņots, ka ar attālinātajām mācībām skolās gan pedagogi, gan vecāki, gan skolēni tiek galā labi, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Vanaga.
Šādu secinājumu viņa izdarījusi, cita starpā balstoties uz veikto pedagogu aptauju. Tajā atklājies, ka
visas attālināto mācību procesā iesaistītās puses īsā laikā ir pilnveidojušas savas digitālās prasmes, taču vienlaikus izgaismojusies nepieciešamība pēc lielāka atbalsta pedagogiem informācijas tehnoloģiju pielietošanā un nodrošinājumā.
Aptaujā pedagogi norādījuši, ka aptuveni 30% audzēkņu kvalitatīvākam attālināto mācību procesam būtu nepieciešama lielāka interneta pieslēguma jauda, bet vēl aptuveni trešdaļai skolēnu neesot gana daudz tehnoloģisko ierīču.
Aptuveni 96% no aptaujātajiem skolotājiem norādījuši, ka attālinātā mācību procesa nodrošināšanai viņi izmanto savus datorus un tālruņus. "Te būtu nepieciešams lielāks atbalsts. Pedagogi norāda, ka arī izdevumi palielināsies - pieaugs gan interneta, gan telefona rēķini, kam būtu nepieciešams atbalsts," aptaujas rezultātus izklāstīja LIZDA vadītāja.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās tiek organizētas attālināti.
