Vai Covid-19 pandēmija nozīmē globalizācijas norietu?

Viens no pēdējo 25 gadu pasaulē biežāk piesauktajiem saukļiem ir bijis “globalizācija” - tas var šķist nedaudz dīvaini, jo cilvēki ir tirgojušies, pārvarot iespaidīgas distances, gadsimtiem, varbūt pat gadu tūkstošiem ilgi. Tomēr mūsdienās ar šo terminu vairāk pieņemts saprast pārrobežu uzņēmējdarbības mērogu un ātrumu, kas pēdējo desmitgažu laikā ir piedzīvojis galvu reibinošu attīstību. Tomēr pašreizējā Covid-19 epidēmija ir nopietni iedragājusi globalizācijas nākotnes perspektīvas, vēsta Lielbritānijas raidsabiedrība BBC.

Pieejamāka ceļošana, internets, Aukstā kara beigas, brīvās tirdzniecības līgumi un jaunas, strauji augošas ekonomikas – tie visi ir elementi, kas pēdējo dažu gadu desmitu laikā ir palīdzējuši radīt sistēmu, kas ir vairāk nekā jebkad atkarīga no norisēm citās pasaules malās un pasaulē kopumā.

Tieši tāpēc Covid-19 pandēmijai ir bijusi tik tūlītēja un plaša ietekme uz globālo ekonomiku.

Kā uzsver Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ekonomiste Beāta Javorcika, globālās ekonomikas tikai pēdējo 17 gadu laikā piedzīvotās izmaiņas ir bijušas ļoti pamatīgas.

“2003.gadā, kad pasauli skāra SARS epidēmija, Ķīnas īpatsvars globālajā ekonomikā veidoja 4%. Tagad Ķīnas īpatsvars ir četras reizes lielāks - 16%. Tas nozīmē, ka tas, kas notiek Ķīnā, pasauli ietekmē daudz lielākā apmērā,” norāda ekonomiste.

Ķīnas labklājība un sabiedrības veselība visu pasauli tagad ietekmē daudz vairāk nekā jebkad iepriekš, tomēr tas nav tikai mērogu jautājums - ar globalizāciju ir saistīta daudz dziļāka problēma.

Oksfordas Universitātes globalizācijas un attīstības profesors Ians Goldins norāda, ka riskiem ļoti bieži tiek ļauts “sastrutot” un tā ir globalizācijas vājā vieta.

Tas tiek pieredzēts pašreizējā Covid-19 krīzē un ticis pieredzēts jau iepriekš - gan 2008.gada globālajā finanšu krīzē, gan situācijā, kad internetu arvien vairāk apdraud kiberuzbrukumu draudi.

Globalizācija ir palīdzējusi būtiski palielināt pasaules iedzīvotāju ienākumus, strauji attīstīt ekonomikas un palīdzējusi miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības. Tomēr tajā pašā laikā ir pieauguši gan finansiālu, gan medicīnisku infekciju riski.

GALERIJA: Covid-19: kad pasaule paliek uz pauzes

Ko Covid-19 krīze nozīmē globālajai ekonomikai?

Londonas Biznesa skolas ekonomikas profesors Ričards Portess uzskata: nav noliedzams, ka izmaiņas būs, jo cilvēki un uzņēmumi vairāk apzinās iespējamos riskus.

Krīzes dēļ apstājoties starptautiskiem piegāžu kanāliem, cilvēki meklē vietējās alternatīvas, pat ja tas nozīmē produkta sadārdzināšanos, jo vietējais piegādātājs nozīmē potenciāli mazākus riskus.

Savukārt ERAB ekonomiste Beāta Javorcika uzskata, ka Rietumu rūpniecības nozare nākotnē varētu sākt pārcelt atpakaļ savas ražotnes no citām - zemāku izmaksu - valstīm, tostarp Ķīnas.

Tas Rietumu ekonomikām varētu radīt galvassāpes, jo tās ir kļuvušas pārāk atkarīgas no globalizācijas.

Globalizācija nozīmē ne tikai preču pārvietošanos pāri robežām visā pasaulē, tā nozīmē arī cilvēku, ideju un informācijas pārvietošanos.

Globalizācija nozīmē arī to, ka cilvēki lielos apjomos dodas studēt uz citām valstīm, kā arī ceļo arvien vairāk.

Tas nozīmē, ka globalizācijas mazināšanās būtiski ietekmēs ne tikai rūpniecību, bet arī daudzas citas nozares, tajā skaitā izglītības sektoru un tūrisma nozari. Tas arī var veicināt arī protekcionisma politikas izplatīšanos.

Eksperti norāda, ka galvenās bažas nav saistītas tieši ar pašu globalizācijas palēnināšanās faktu, bet gan ar to, cik plašas šādas izmaiņas varētu būt un kāda būs atbildes reakcija uz šiem izaicinājumiem.

Profesors Ians Goldins min divus piemērus iespējamajiem attīstības scenārijiem - notikumu attīstība pēc Pirmā pasaules kara un situācija pēc Otrā pasaules kara.

Pēc Pirmā pasaules kara pasaule ieguva vājas vai novājinātas starptautiskās organizācijas, nacionālisma pieaugumu, protekcionismu un ekonomisko depresiju.

Savukārt Otrajam pasaules karam sekoja internacionālisms, starptautiskās sadarbības un tirdzniecības attīstība.

Vai globalizācija Covid-19 krīzes rezultātā apstāsies? Visticamāk, ka ne - tā ir pārāk nozīmīga sastāvdaļa globālās ekonomikas attīstības nodrošināšanai, tomēr ļoti ticams, ka globalizācijas tempi nākotnē varētu samazināties.

Galvenais jautājums ir – vai pasaule būs guvusi mācību no Covid-19 krīzes un izdarīs attiecīgus secinājumus. Pasaulei būs jāiemācās labāk pamanīt, kontrolēt un mazināt dažādus riskus, kas ir šķietami neatņemama globalizācijas sastāvdaļa. Skaidrs gan ir viens, ka šo mācību veiksmīgai īstenošanai būs nepieciešama visas pasaules sadarbošanās.