Delfīnu tēviņi “vienojas dziesmā", lai piespiestu mātītes pāroties (4)

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Proceedings of the Royal Society B”, zinātnieki apraksta sinhronos “priekšnesumus” kā daudzu dzīvnieku sugu raksturojošo pazīmi, sākot ar jāņtārpiņu mirgošanu un beidzot ar cilvēku militāro maršēšanu un balles dejām. 

Tomēr tika uzskatīts, ka cilvēki ir unikāli šīs uzvedības izmantošanas nolūku ziņā. Daudzi dzīvnieki savā starpā sacenšas, lai, piemēram, pievilinātu mātītes, tomēr cilvēki to bieži dara, lai veidotu ciešākas saites viens ar otru un mazinātu agresiju. Jaunākais pētījums liecina, ka arī delfīni veic šos priekšnesumus grupās, lai pievilinātu mātītes. 

Sadarbošanās starp delfīnu tēviņiem ir svarīga tāpēc, ka tie paļaujas uz ilgtermiņa aliansēm ar citiem tēviņiem, lai uzlabotu vairošanās iespējas. Delfīni veido 4 līdz 14 indivīdu lielas grupas, lai kopā darbotos un iegūtu pārošanās partnerus, kā arī aizvilinātu vai aizsargātu mātītes no citiem delfīnu bariem. 

Iepriekšējie pētījumi liecina, ka delfīnu grupas izmanto kustības, lai veicinātu sadarbību, nevis sacensību. Novērots, ka delfīnu grupas kustas unisonā - peld sānu pie sāna un sinhroni paceļoties ūdens virspusē, kā arī veic akrobātiskus lēcienus. 

“Mēs domājam, ka delfīni izmanto vokālo koordināciju tādā pašā veidā,” izdevumam “Newsweek” komentēja bioloģisko zinātņu eksperte un pētījuma vadītāja Stefānija Kinga. 

Ir zināms, ka riesta rituālos delfīni klikšķina. Zinātnieki to izanalizēja un noskaidroja, ka īpašos klikšķus izdala tikai delfīnu tēviņi, lai mātīte turētos tuvumā klikšķinošajam tēviņam. Tēviņš var izdot klikšķus arī, ja mātīte cenšas doties projām. 

Pētnieku rīcībā bija 30 gadu laikā iegūts informācijas apjoms par delfīniem, kas dzīvoja jūras līcī. Ieraksti tika vākti no 2016. līdz 2018. gadam, un tajos bija dzirdamas septiņas delfīnu alianses, kas sastāvēja no 59 indivīdiem. 

Skaņu virknes, kuras izdeva vairāk nekā viens delfīnu tēviņš, mēdza būt garākas nekā solo performances un pārklājās daudz biežāk, lai to varētu uztvert kā nejaušību.  

Vienas grupas delfīni sinhroni klikšķināja tempā 600 sitieni minūtē, krietni pārspējot cilvēku, kurš sinhronizēti var veikt līdz 200 sitieniem minūtē. 

“Sinhronizēta uzvedība ir novērojama daudzu dzīvnieku vidū, tomēr jaunākajā pētījumā demonstrēta akustiskā sinhronizācija ar mērķi pievilināt mātītes - uzvedība, kas delfīnu vidū pirms tam netika novērota," izdevumam “Newsweek” komentēja zinātnieki. 

Zinātnieki domā, ka uz šo sinhronizēto “dziedāšanu" mudina hormoni, īpaši oksitocīns, kas dzīvniekos veicina uzticību un sadarbošanos.