Mēs visi esam nolikti "uz ceļiem". Šobrīd pasaules gavēnis ir prast iztikt ar to, kas ir! (3)

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Pixabay, Kadrs no video

"Es nevēlos izklausīties ironiska, bet, man šķiet, ka šobrīd visa pasaule ir vienā lielā gavēnī. Žēlsirdība, lūgšanās un pazemības - kas ir trīs gavēņa galvenās sastāvdaļas ir mūs visus "nolikusi uz ceļiem," raidījumā "4.studija" pārliecinoši izsakās psihoterapeite, narkoloģe Ināra Vārpa. 

"Domāju šobrīd daudzi cilvēki ir griezušies pie garīgām vērtībām un lūdz, kā arī žēlsirdība notiek apkārt -  mēs esam kļuvuši atbalstošāki un interesējamies par kaimiņiem, palīdzam vecākajai paaudzei. Un arī pazemība - tas, ka esam nolikti stingri ierobežotos apstākļos trenē mūsu pazemību," raidījumā "4. studija" par gavēņa tēmu izsakās psihoterapeite, narkoloģe Ināra Vārpa. "Es klasiskā izpausmē neievēroju gavēni, bet es piedomāju pie šiem septiņiem grēkiem. 

Gavēnis jau nav tikai par ēšanu vai neēšanu, atturēšanos no seksa utml. mēs katrs pats zinām ka'mēs grēkojam ikdienā..."

Beduīniem ir fantastiska filozofija - nepieķeries lietām un vietām. Tu pliks nāci šai pasaulē un pliks arī aiziesi. 

Psihoterapeite spilgti raksturo šī brīža krīzi un, kāpēc mums tā šķiet sarežģīta. "Tikko mēs sākam pieķerties materiālajai un sociālai pasaulei - mēs strādājam uz ārējo drošību, bet iekšējo, kas ir psihoemocionālā veselība, garīgums, vērtības, arī pieminētā pazemība un pakļāvība - to bieži vien mēs aizmirstam. Mēs viņu nekopjam.

Šobrīd ārējā ilūzija par drošību ir ierobežota un cilvēki ir piespiedu kārtā spiesti pievērsties iekšējai veselībai.

Tas ir radošums, elastība, pazemība, pieticība un, ka tev ir jāmācās izdzīvot ar to, kas tev ir!" uzsver Ināra Vārpa.  

"Krīzes" definīcija - tas ir strīds starp nekur nederīgu pagātni un neskaidru nākotni. Krīze ir situācija, kurā ārējie apstākļi ir jaudīgāki par cilvēka resursiem un līdzšinējām darbības veidiem. 

"Domāju, ka krīze mums ir atsūtīta, jo liela daļa cilvēku bija apjukuši vērtībās un trakā skrējienā pa dzīvi. Un šobrīd mēs mācāmies būt pazemīgi un rāmi," secina psihoterapeite.  "Tas nozīmē, ka šajā situācijā mums ir jāskatās uz jauniem resursiem. Ko mēs varam darīt un kā savu radošumu attīstīt.

Mana vecuma cilvēki nejūtas ierobežoti, jo mums bija jāpiedzīvo laiki, kad bija jābūt ļoti radošiem. Mēs dzīvojām komunālos dzīvokļos, par ārzemēm vien varējām sapņot! Un mēs bijām daudz laimīgāki un sirsnīgāki un lielākā kārtībā dzīvojām. Domāju, ka ir jāsāk domāt par šīm lietām!

Vairāk interesanto sarunu ar psihoterapeiti skaties raidījumā "4. studija".  

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu