Ģirģens par ārkārtas pasākumiem: "Tā nav spēle!" (23)

Pilnu interviju iespējams noskatīties šeit:

Par “2 un 2” pasākuma ievērošanu. Ja es, piemēram, braucu vienā mašīnā ar vēl diviem kolēģiem, vai policija mūs par to sodīs?

Atbilstoši Valsts policijas sniegtajai informācijai, jūs to varat darīt, bet tai pašā laikā būtu nepieciešams ievērot sociālo distancēšanos. Un labāk tiešām būtu nepārvietoties šinī privātajā transportlīdzeklī vairāk par divām personām, izņemot ģimenes locekļus. Un ļoti nozīmīga ir šī divu metru distance. Protams, būtu labi valkāt arī aizsargmasku, lai izvairītos no dažādiem infekcijas riskiem tādā ziņā, ka jūs neaiztiekat seju ar rokām, un tas mazina risku inficēties.

Iepriekš, komentējot šo pasākumu, aģentūrai LETA jūs norādījāt, ka dienesti nekādā veidā nevarēs liegt pa divām personām sapulcēties kādas personas privātīpašumā piknika rīkošanai. Vai šāds robs likumos patiešām pastāv?   

Protams, Ministru kabineta ārkārtas rīkojumā ir noteikts, ka aizliegti jebkuri gan publiski, gan privāti pasākumi. Bet, ja jūs man prasāt, kā notiek dabā, tad pēc būtības ir ļoti grūti izkontrolēt. Mani vienmēr ir fascinējis cilvēku mēģinājums izvairīties vai apiet likumu, nepadomājot, ka primāra ir mūsu pašu veselība: mūsu bērnu, vecāku, vecmāmiņu un vectēvu veselība.

Tā nav spēle! Mēs riskējam ar sevi, ar līdzcilvēkiem. Padomājam, pirms kaut ko tādu darām!

Kādi šobrīd ir sodi par ārkārtējās situācijas ierobežojumu vai noteikumu pārkāpumiem?

Šie sodi atbilstoši pasaules praksei ir ievērojami. Latvijā fiziskām personām tie ir līdz diviem tūkstošiem eiro par ārkārtas drošības pasākumu neievērošanu, bet juridiskām personām līdz pieciem tūkstošiem eiro. Es nesen sazinājos ar basketbolistu Rolandu Šmitu, kurš šobrīd atrodas Spānijā. Viņš norādīja, ka jau vairākas nedēļas atrodas mājās un principā nevar iziet ārpus tās. Drīkst apmeklēt tikai aptieku vai veikalu. Atpakaļ uz mājām jānāk ar čeku rokās, un tie sodi ir vairāk par 10 000 eiro.

Cik cilvēkiem apmēram ir uzlikti sodi?

Tie skaitļi pastāvīgi mainās. Bet, ja jūs man prasāt, kādu darba apjomu mēs esam izdarījuši, tad līdz otrajam aprīlim, pēc manā rīcībā esošās informācijas,

Valsts policija ir veikusi apmēram 12 427 preventīvās pārbaudes, ir sāktas 247 resoriskās pārbaudes, tas ir, ar potenciālu iespējamību sākt kriminālprocesu. 

Kāda ir vidējā naudas sodu summa?

Līdz šim vairums sodu bija vai nu brīdinājums, vai līdz 350 eiro. Daudziem liekas, ka iekšlietu ministrs vairāk baida un ka mēs esam represīva iestāde. Absolūti ne. Runājot arī ar Valsts policijas vadību, tas uzstādījums bija konsultēt un brīdināt cilvēkus, nevis automātiski likt šos administratīvos sodus. Šā gada laikā es ļoti [daudz] esmu strādājis pie dienestu kopējā prestiža, tēla un komunikācijas veida. Es gribu mainīt VP un pārējo dienestu tēlu, lai mūs uztvertu kā personas, pie kurām var nākt un lūgt palīdzību, nevis lai mūs uzskata par represīvu valsts varas orgānu, kura vienīgā funkcija ir sodīt.

Kā jums šķiet, vai ārkārtējā situācija pēc 14. aprīļa būtu jāpagarina uz trim mēnešiem vai uz īsāku laiku?

Es absolūti nepiekrītu tai versijai, ka ārkārtējā situācija varētu tikt pagarināta uz trīs mēnešiem. Vēl jo vairāk, ja tiek piemērota Covid-19 ietekmes mazināšanas stratēģija bez infekcijas bloķēšanas pasākumiem atsevišķos perēkļos, pilsētā vai reģionā, kur visstraujāk paaugstinās inficēto personu skaits. Es uzskatu, ka ir pareizāk virzīties soli pa solim, skatīties, vai riski pieaug vai nepieaug.

Protams, ņemot vērā to, ka Rīgā un Rīgas reģionā ir salīdzinoši lielāks inficēto personu skaits, daudz nemokošāk būtu visiem paciest varbūt mēnesi, paņemt brīvdienas, lai mēs varētu sakopot spēkus.

Saskaitīt, cik personas ir inficētas, sniegt mērķtiecīgāku medicīnisko palīdzību. Bet vēlreiz. Sāksim ar mēnesi. Es domāju, ka uz mēnesi noteikti pagarinās, un tālāk jau valdība skatīsies, kā kopumā attīstās situācija. Lai cilvēki saprastu, pasaulē ir divas infekcijas apkarošanas stratēģijas. Pirmā, kuru izvēlas Latvija, ir ietekmes mazināšanas stratēģija, koncentrējot resursus uz smagākiem saslimšanas gadījumiem un mēģinot izstiept laiku pandēmijas mazināšanas nolūkā. Otra taktika ir infekcijas bloķēšana, kad tiek pasludināta daļēja vai pilna karantīna vai nu konkrētam objektam, vai pilsētai, vai reģionam. Un daudzas pasaules valstis miksē šīs stratēģijas. Mēs nerunājam par to, ka ir jāapstādina visas valsts ekonomika, mēs runājam par to, ka mēs kontrolējam tās teritorijas, kur šī infekcija visvairāk izplatās.

Šajā laikā veidojas labvēlīga augsne sazvērestības teoriju izplatībai. Ko dara Valsts drošības dienests (VDD) šajā sakarā? Cik aktīvi izķer viltus ziņu izplatītājus?

Vēl pirms sākās Covid-19 krīze, es biju sasaucis Iekšlietu ministrijas vadībā visu nozaru ekspertu darba grupu, kuras uzstādījums bija izstrādāt konkrētus risinājumus viltus ziņu apkarošanai ar konkrētiem sodiem. Līdz pat tam: ja ir kāds medijs, kas izplata dezinformāciju, tad tiesībsargājošām iestādēm ir tiesības nosūtīt rīkojumu šādu ziņu dzēšanai, un, ja tās nedzēš, tad attiecīgo riskanto mediju vienkārši izslēgt no mediju vides.

Ko jūs domājat ar “izslēgt no mediju vides”?

Mēs redzam, ka veidojas dažādas mājaslapas, kur tiek izplatīta dezinformācija. Vai nu par Covid-19, vai par valsts pieņemtajiem lēmumiem, vai tiek apšaubīta Latvijas republikas suverenitāte utt. Es nerunāju par vārda brīvību kā tādu. Es runāju par kaitniecību, kas potenciāli var būt finansēta no citu, nedraudzīgu valstu puses. Tā ir cita tēma. Tāpēc šeit ir ļoti svarīgi vienkārši izslēgt šāda veida medijus.

Un ko VDD dara tagad? Vai ir parādījušies jauni izaicinājumi saistībā ar Covid-19?

Ja mēs reducējam jautājumu tieši uz dienestiem, tad gan VDD, gan arī CERT monitorē informatīvo telpu, sniedz atskaites par notiekošo informācijas telpā. Ja ir aizdomas, ka tā ir apzināta dezinformācija vai aicinājums uz dažāda naida izpausmes formām, tad šāda informācija tiek nodota arī Valsts policijai, kas var sākt kriminālprocesu. Bet jau tad, kad Latvijā vēl nebija konstatēts neviens inficēšanās gadījums, domāju, jūs atceraties, bija tāds Endziņa kungs, kurš sāka izplatīt trauksmi. Ir sākts arī kriminālprocess. Šī ziņa tika nomonitorēta, fakts tika piefiksēts, sākts kriminālprocess, un tas arī turpinās.

Vai jūs varētu minēt vismaz trīs pasākumus, ko ir īstenojušas gan ES, gan citas valstis, kas būtu jāpārmanto mums, lai efektīvāk cīnītos ar vīrusu?  

No vienas puses es tomēr gribētu uzslavēt Latviju, ka mēs rīkojamies un pieņemam lēmumus uzņēmēju un darbinieku finansiālajam atbalstam. Tas ir ļoti svarīgi. Jo citās valstīs par to runā vai vēl plāno. Piemēram, Francija saka, ka Eiropas līmenī vajag izveidot Covid-19 krīzes pārvarēšanas fondu un tur arī nacionālā līmenī kaut kas jāstimulē. Bet Latvija jau rīkojas. Te ir tikai jautājums, lai tiešām šis atbalsts nonāk pie visām vajadzīgajām mērķgrupām, izslēdzot dažādus krāpšanās riskus. Tas, ko mēs varētu noteikti uzlabot, ir informācijas aprite. Lai cilvēks saņemtu precīzu informāciju vienā kanālā. Un lai arī biežāk kodolīgākā veidā izteiktos mediji. Mēs sekojam līdzi tendencēm, kas notiek arī citu valstu iekšējos resoros. Aprīkojam, piemēram, policijas automašīnas ar apziņošanas sistēmām, kuras brauc un brīdina cilvēkus. Kamēr es pildu ekonomikas ministra pienākumus, mēs arī paši izveidojām šo brīdināšanas signālu, nosūtījām uz tirdzniecības centriem. Un viņi to arī ieviesa un diezgan ātri. Un arī tas pats spirts. Nevis skatījāmies un domājam, kā kaut ko nopirkt, bet ieraudzījām, ka ir ļoti daudz etilspirts konfiscēts, un, sadarbojoties ar komersantiem, to pārstrādājām un jau esam izdevuši pa dienestiem šos līdzekļus. Īstenībā mēs ļoti daudz darbu darām. Viss notiek. Strādājam.

Nesen bija paziņojums, ka mediķiem būs 50 % piemaksas par darbu Covid-19 laikā. Vai par tamlīdzīgām piemaksām tiek domāts arī attiecībā uz iekšlietu nozares darbiniekiem?

Jau pirms divām nedēļām biju iesniedzis valdībā priekšlikumu atbalstīt iekšlietu sistēmas darbiniekus, kas ir policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji, kas tiešā veidā strādā uz ielas un ir potenciālā saskarē ar Covid-19 inficētām personām.

Es prasīju atbalstu līdz 20 % no mēnešalgas par periodu no 12. marta līdz 31. maijam. Uz to visu miljardu fona tie bija 2 590 703 eiro.

Šodien sadarbības sanāksmē pirmo reizi man teica, ka kaut kas nav kārtībā. Mēs saskaņojām jau ar Finanšu ministriju šos datus. Man ir vēstule, kas ir parakstīta no FM puses, ka viss esot kārtībā, IeM ir precīzi norādījusi datus. Bet vienlaikus šodienas sadarbības sanāksmē, aizbildinoties ar kaut kādiem kritērijiem, kas nav skaidri, atkal netika virzīta mana iniciatīva. Es uzskatu, ka tas ir ļoti slikts signāls. Turpinās prakse, ka iekšlietas un iekšējā drošība ir pabērna lomā. Un es teiktu, ka šāda veida nepamatoti lēmumi ir politiķu atbildība. Viņi spēlējas ar bumbu ar laika degli. Ja būs kaut kādi drošības riski, ar kuriem dienesti līdz galam nespēs tikt, tā būs viņu (politiķu – red.) atbildība. Tā tiešām būs viņu atbildība.

Kuri kritēriji nebija skaidri?

Man arī nav skaidrs. Mēs likuma anotācijā norādījām, ka tiek prasīts finansējums tikai tām personām, kas tiešā veidā strādā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu. Mēs tieši norādījām, ka mēs neprasām finansējumu personām, kas neveic šāda veida pienākumus. Un es nezinu, kādam vēl ir jābūt kritērijam, lai neizmaksātu iekšlietu sistēmas dienestā strādājošām personām šo vienreizējo kompensāciju. Mēs runājam tikai par martu līdz maijam. Tas ir valsts cieņas izrādīšanas un attieksmes jautājumus. 

Pastāstiet par to bildi, kur jūs esat kopā ar savu padomnieci sejas maskās. Kas tur notika?

Šīs bildes mērķis bija tiešām informēt sabiedrību par nepieciešamību ievērot 2 metru distanci, kas ir vitāli svarīga.

Šī fotogrāfija nebija ar mērķi kādu reklamēt vai teikt, ka ir jāpērk kādas maskas, absolūti ne.

Ir noticis tas, kas ir noticis. Es varu godīgi, uzliekot roku uz sirds, pateikt, ka primārais mērķis bija aicināt cilvēkus lietot maskas, ja tādas ir pieejamas tajā brīdī, un attiecīgi ievērot 2 metru distanci, nereklamējot nekādu konkrēto ražotāju.

Ok. Un tomēr izrādījās, ka tās maskas ražo jūsu palīdzes mātei piederošs uzņēmums. Vai jūs tur nesaskatāt problēmu?

Es atbalstu visus Latvijas ražotājus. Arī ikdienā esmu izdevis Iekšlietu ministrijā aizliegumu pirkt nesaprotamas lietas. Iekšlietu ministrija nav pirkusi no manas padomnieces mammas nekādas maskas. Absolūti ne. Tāpēc es nekādā gadījumā nekad nepieļautu interešu konfliktu šādā situācijā.