Baltkrievija vienīgā bez pasākumiem pret Covid-19; aizdomas par ziņu slēpšanu

Aleksandrs Lukašenko.

FOTO: ANDREI POKUMEIKO / POOL / EPA

Par Ķīnā parādījušos jauno koronavīrusu pasaule uzzināt varēja ātrāk, taču cenzūra mēģināja trauksmes cēlējus apklusināt. Tagad Covid-19 epicentrs ir Eiropa, bet oficiālais saslimušo skaits ASV ir lielāks nekā Ķīnā. Taču vīrusa ierobežošanā daudzviet toni nosaka politika, nevis fakti un vēlme glābt dzīvības, vēsta TV3 raidījums "Melu teorija".

Baltkrievija ir vienīgā valsts Eiropā, kas vēl šonedēļ nebija ieviesusi nekādus ierobežojumus Covid-19 epidēmijas apturēšanai. Valstī turpinās futbola turnīri, kurus apmeklē simtiem skatītāju. Armija rīko mēģinājumus 9. maija parādei. Skolās turpinās mācības.

Valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko iesaka iedzīvotājiem neuztraukties

 Vodka un sauna pasargāšot no jebkura vīrusa. Viņš apgalvo, ka Baltkrievijā epidēmija tiek kontrolēta un citu Eiropas valstu reakcija ir neadekvāta, jo nogalina ekonomiku. Pirms nedēļas Lukašenko piedalījās publiskā hokeja spēlē: “Labāk nomirt stāvus nekā dzīvot uz ceļiem… Vīrusu redzat? Viņa nav!”

Baltkrievija par konstatētajiem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem informē neregulāri. Arī tie ziņojumi, kas tiek publicēti, noformulēti mīklās.

Zmiciers Mickevičs, “Belsat TV” žurnālists: - “Ja sabiedrībai nedod informāciju, tad rodas daudz propagandas, nepatiesu ziņu un tā tālāk, un cilvēki sāk izplatīt baumas, sākas panika. Šobrīd daudzi salīdzina situāciju ar Černobiļu. Viņi saka, ka iestāžu uzvedība ir tieši tāda pati. Viņi vēro situāciju un parastajiem cilvēkiem nestāsta neko. Atšķirība ir tā, ka cilvēki kļūst nikni, cilvēkiem ir vairāk rīku informācijas izplatīšanai nekā 1986. gadā. Cilvēki cenšas tikt galā ar to saviem spēkiem. Tas ir labs brīdis mūsu pilsoniskajai sabiedrībai, jo, tiklīdz sabiedrība redz, ka valsts neko nedara, cilvēki sāk rīkoties paši. Tad viņi sāk domāt – kāpēc mums vajadzīga valsts. Jo mēs maksājam nodokļus, bet viņi neko nedara. Pat cilvēki, kas neinteresējas par politiku, sāk domāt – kas, pie velna, notiek.”

Kamēr no varas iestādēm rīcības nav, iedzīvotāji paši izlemj strādāt no mājām, pasākumi ir mazāk apmeklēti, iedzīvotāji vāc naudu, lai palīdzētu mediķiem. Vīrusa epidēmija televīzijas ziņās pat nav starp galvenajām ziņām.

Svarīgākas ir Baltkrieviju it kā apdraudošās NATO mācības, kas Covid-19 dēļ atceltas.

Sazvērestības par vīrusa izcelsmi

Baltkrievijas valstij piederošajā televīzijā ONT bez vietējām ziņām pārraida Krievijas Pirmā kanāla saturu. Tā paša Pirmā kanāla, kura raidījumi skatāmi “Baltijas pirmajā kanālā”. Krievijā radītais saturs arī skatītājiem Latvijā vēstīja, ka koronavīruss tikai tādas iesnas vien ir. Svarīgāk par bīstamību veselībai Krievijas medijiem bija apspriest sazvērestības teorijas par vīrusa izcelsmi.

Iespējams, vīruss radīts Rīgā

Gan ar Krievijas specdienestiem saistīti dezinformācijas kanāli, gan mediji izplata sazvērestības teorijas, liela daļa no tām ir par vīrusa izcelsmi. Propagandas lapā ”Sputnik” publicēta versija, ka koronavīruss izgudrots Latvijā. Tā potenciālais radītājs nav identificēts, bet motivācija vīrusa sintezēšanai esot varas pārņemšana Rīgas domē.

Taču lielākoties versijas koronavīrusa radīšanu piedēvē ASV armijai

 Pierādījums esot tas, ka pagājušā gada rudenī Vuhaņā notika starptautiskas militārās sacensības, bet divus mēnešus vēlāk pilsētā uzliesmoja jauns vīruss. Līdzīgu versiju izplata Ķīna un publiski paudis Ķīnas Ārlietu ministrijas diplomāts.

Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors: - “Roboti pēdējā laikā ir pārslēgušies uz divām tēmām – Krievijas pārvaldītie roboti. Tātad viens ir par šo Covid vīrusa izcelsmi, tiek aktīvi proponēta konspirāciju teorija, ka tā ir ASV. Otrs ir par Eiropas mazspēju, pamatā no Itālijas, bet arī no citām vietām. Un iepretim tam - cik Krievija labi kontrolē šo situāciju.”

Neraugoties uz sauszemes robežu ar Ķīnu, kur sākās Covid-19 pandēmija, Krievijā oficiāli reģistrētu saslimšanas gadījumu līdz pagājušai nedēļai bija maz. Taču bija netipiski daudz plaušu karsoņu. Vairākos reģionos veselas slimnīcas pārveidoja par pneimonijas klīnikām. Opozīcija izsaka aizdomas, ka pneimoniju uzliesmojums patiesībā ir Covid-19 epidēmija, ko Kremlis slēpa.

Vēl pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins demonstrēja, ka satraukumam nav pamata. Drīz pēc tam vīrusa apkarošanai viņš izsludināja brīvdienas un lika visai valstij palikt mājās. Maskavas mērs galvaspilsētā noteica komandantstundu. 

Vladimirs Putins, Krievijas prezidents: - “Mums ar jums jāsaprot, ka Krievija kaut vai savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ nevar norobežoties no drauda. Blakus mūsu robežām ir valstis, ko nopietni pārņēmusi epidēmija. Pilnībā nobloķēt tās iekļūšanu mūsu valstī objektīvi nav iespējams.”

Vēlēšanas, konstitūcijas maiņa - politika

Krievijā svarīgāks par cīņu ar pandēmiju bija aprīlī plānotais referendums par izmaiņām konstitūcijā. Tās ļautu Putinam turpināt vadīt valsti arī pēc termiņa beigām. Tagad referendums pārcelts un sākta epidēmijas apkarošana. Uz Itāliju un ASV sūta humāno palīdzību.

ASV prezidenta vēlēšanas paredzētas šā gada novembrī. Prezidents Donalds Tramps ilgstoši noliedza vīrusa bīstamību. Tā vietā viņš centās pandēmiju izmantot, lai iedragātu Ķīnas tēlu.

Tagad politiķiem ASV un Krievijā jāpārliecina iedzīvotāji, ka koronavīruss tomēr nav vienkāršas iesnas vai izdomājums.

Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors: - “Kvalitatīva informācijas sistēma krīzē ir ārkārtīgi būtiska. Un viss, kas saduļķo spēju redzēt, kas notiek un kas cilvēkam jādara, lai sevi pasargātu, ir apdraudējums sabiedrībai, un tāpēc to nevar atstāt bez pievērstas uzmanības.”

Savukārt Eiropā politiķi bailes no vīrusa izmanto varas centralizācijai. Pēc mēneša Polijā paredzētas vēlēšanas, kas aizvien nav atceltas. Valstī ieviestās karantīnas laikā valdošā prezidenta Andžeja Dudas sāncenšiem nav nekādu iespēju aģitēt. Ungārijā Viktora Obāna valdība ieguvusi pilnvaras rīkoties bez parlamenta saskaņojuma. Taču pilnvarām nav termiņa. Pandēmijas aizsegā Ungārija faktiski kļuvusi par diktatūru.

Uz augšu