Skatītāju uzmanībai piedāvāta izlase, ko veido Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fišera, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo videomākslas darbi.

"Vairākos darbos konstatējama noteikta tendence, kas šīs krīzes kontekstā uzlūkojama gluži vai kā pravietiska antimateriālistiska pozīcija.

Eskeipisms dabā, vajadzība pasauli izskaidrot kopsakarībās pēc kāda vienota principa, nespēja rast piepildījumu un garīgu izaugsmi patērnieciskuma kultūrā,"

norādīja Ansone.

Darbu naratīvs aptver visai plašu amplitūdu - no reliģiozā Kristus augšāmcelšanās brīnuma Lieldienās Māliņas un Kalna darbā "Altāris" līdz pat Fišera spēlei ar sazvērestības teorijām darbā "Valodas stunda".

Vissenāk veidotais LNMM videokolekcijas darbs ir Neiburgas 2003. gada projekts "Satiksme", kurā parādīta sieviete zināmā mērā viņai bīstamas profesijas - taksometra vadītājas lomā. Savukārt viens no jaunākajiem ir 2018. gadā radītais darbs - Vītola animācija "Beigas", kas stāsta par pusmūža krīzes skartu vīrieti, kurš ir ieslodzīts savās atmiņās un cenšas samierināties ar fizisko un garīgo beigu sajūtu, norādīja Ansone.

Virtuālā ekspozīcija dod iespēju apskatīt arī videoetīdi "Gulbis / Le Cygne" no Apaļā personālizstādes "Ģimene", kas pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas tika atklāta LNMM Lielajā zālē un pagaidām ir slēgta. Videodarbā meitene zem ūdens cenšas izrunāt vārdu "le cygne", kas latviešu valodā nozīmē gulbis, taču ūdens matērija neļauj to izdarīt saprotami.

Kā norādīja Ansone, LNMM krājuma videodarbi tapuši izstāžu formātam, nereti kā lielākas ekspozīcijas daļa, un to instalēšanas veids - projicēšana uz viena vai vairākiem ekrāniem, izmērs un citas nianses ir būtiskas, lai sasniegtu mākslinieka iecerēto emocionālo iedarbību. Tāpēc muzejs aicina video darbus skatīties pilnā ekrānā.