Latvijā patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februārī varētu būt saglabājušās nemainīgas vai arī uzrādījušas minimālu kāpumu, savukārt gada inflācija varētu būt noslīdējusi līdz 1,2-1,3%, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka martā patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi varētu būt saglabājušās nemainīgas vai augušas par 0,1%, gada inflācijai samazinoties līdz 1,2%.
"Marts bija mēnesis, kura sākumā vērojamā ekonomiskā aktivitāte būtiski atšķīrās no tās, ko vērojām noslēgumā. Līdzīgi ar cenu uzskaiti, kas daļu notikumu mēneša beigās vairs neuztver, un cenu samazinājumi pārcelsies uz aprīļa datiem. Tādēļ kopumā martā vēl varētu būt vērojams minimāls kāpums mēneša laikā," sacīja Gašpuitis.
Viņš prognozēja, ka cenas varētu būt pieaugušas pārtikai, apģērbiem un apaviem, bet neliels kritums bija vērojams degvielas cenām, cenu krituma tendencei paātrinoties mēneša beigās. Tajā pašā laikā siltumenerģijas cenas martā nemainījās.
Gašpuitis arī prognozēja, ka turpmākajos mēnešos pastiprināsies deflācijas tendences un inflācijas kāpums strauji kritīsies.
Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare aģentūrai LETA sacīja, ka martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenas varētu būt augušas par apmēram 0,2%, tādējādi gada inflācija jeb patēriņa cenu kāpums 2020.gada martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu varētu būt samazinājies līdz 1,3%.
Viņa minēja, ka inflāciju martā varētu būt vecinājusi alkoholisko dzērienu sadārdzināšanās, jo no 1.marta stājās spēkā jaunā paaugstinātā akcīzes nodokļa likme. Tāpat mēneša laikā cenas varētu būt kāpušas apģērbiem un apaviem, jo veikalu plauktus papildināja jaunās sezonas kolekcijas. Tajā pašā laikā cenu kāpumu iegrožoja degvielas cenas, kuras sekoja naftas cenas kritumam, kā arī, iespējams, cenas samazinājās ar tūrismu saistītiem pakalpojumiem.
Komare prognozēja, ka gada inflācija martā, visticamāk, būs aptuveni 1,3% apmērā.
"Inflāciju ietekmē gan ārējie faktori, kā piemēram, naftas cenas svārstības, gan arī iekšējie lēmumi, piemēram, komunālo pakalpojumu tarifu un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes izmaiņas - vēl 2019.gada martā (līdz augustam) stipro alkoholisko dzērienu akcīzes likme bija augstāka nekā šā gada martā," atzīmēja "Swedbank" ekonomiste.
Komare norādīja, ka 2020.gadā inflāciju ietekmēs arī koronavīrusa izplatība, kuras dēļ, noplokot pieprasījumam, varētu samazināties arī atsevišķu preču un pakalpojumu cenas. "Swedbank" prognozē, ka 2020.gadā Latvijā gada vidējā inflācija varētu būt 0,5%.
Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu izmaiņām martā paziņos trešdien, 8.aprīlī.
Jau vēstīts, ka patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri Latvijā palielinājās par 0,1%, bet gada inflācija - šogad februārī salīdzinājumā ar 2019.gada februāri - sasniedza 2,3%. Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, februārī pieauga par 2,7%.