Tiešraides arhīvs: informē par aizsardzības līdzekļu iegādi un ražošanas iespējām Latvijā (6)

Atbildīgajiem dienestiem tāpat vajadzīgi aptuveni 100 000 kombinezoni nedēļā, bet pārējie individuālie aizsarglīdzekļi ir nepieciešami mazākos apjomos, teica Baltmanis.

Viņš skaidroja, ka to piešķiršanā kopumā ir 13 prioritātes, no kurām pirmā ir veselības aprūpes nozare, otrā Labklājības ministrijas valsts sociālās aprūpes centri, bet trešā - pašvaldības.

Raugoties procentuāli, veselības nozarei ir vajadzīgi 40% no visiem individuālajiem aizsarglīdezkļiem un dezinfekcijas līdzekļiem, savukārt Labklājības ministrijai - 37%.

Attiecībā uz pašvaldībām, Baltmanis norādīja, ka 57% vietvaru vajadzību sastāda tieši sejas aizsargmaskas.

Zināms, ka kopumā patlaban ir 98 apgādajamie jeb minēto aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu saņēmēji, vienlaikus to vidū nav iekļautas pašvaldības.

Baltmanis arī informēja, ka tiek iepirktas desmit dažāda veida preces, kas ir individuālie aizsarglīdzekļi un desmit dažāda veida dezinfekcijas līdzekļi - gan lietošanai uz virsmām, gan rokām.

Tikmēr Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons žurnālistus informēja, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai šodien plānots parakstīt divus līgumus par medicīnisko sejas masku piegādi. Viņš pauda cerību, ka jau rīt, 9.aprīlī, Latvijā varētu būt nogādāta krava ar 1,5 miljoniem sejas masku.

Ņemot vērā, ka šīs maskas pasaulē ir ļoti pieprasītas, pats lielākais izaicinājums ir to transportēšana, jo dažas valsts liedz pārvadājuma atļaujas, skaidroja ierēdnis.

Visticamāk, jau šodien Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs arī varētu parakstīt līgumu par 50 000 respiratoru piegādi, un Garisons pauda cerību, ka arī šī krava jau ceturtdien, 9.aprīlī, tiks nogādāta Latvijā.

"Ja mēs šo apjomu saņemam, tad pusotras nedēļas vajadzība būs nodrošināta, ko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir identificējis. Ja ienāks vēl tās kravas, ko iepriekš Nacionālais veselības dienests pasūtījis, tad faktiski mēneša rezerves valstij būtu nodrošinātas," uzsvēra Garisons.

Viņš arī informēja, ka vienlaicīgi sākta dezinfekcijas līdzekļu iegāde. Atšķirībā no maskām, kas lielākoties tiek importētas, dezinfekcijas līdzekļu iepirkumus plānots veikt no vietējiem ražotājiem. Ierēdnis pauda cerību, ka nākamnedēļ varētu sagatavot un noslēgt pirmos līgumus un sākt trīs mēnešiem paredzētu rezervju uzkrāšanu.

Garisons informēja, ka aizsarglīdzekļu iegāde nenotiks no aizsardzības resora budžeta, bet no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Aizsardzības ministrija ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Valsts kontroli, Iepirkumu uzraudzības biroju jau apspriedušies par to, kā korekti veikt nepieciešamos iepirkumus.

Aizsardzības ministrijas ieskatā, Covid-19 krīze pierādījusi, ka jau pašā sākumā ir nepieciešams viens centralizēts iepirkumu organizētājs, lai iestādes savā starpā "nesacenstos par vienu un to pašu kravu un dažādiem transportēšanas veidiem". Viņš atzīmēja, ka izaicinājums ir arī sadarbība ar vietējiem ražotājiem, jo ir bijuši gadījumi, kad izejvielu piegādātāji lauzuši līgumus ar Latvijas ražotājiem. 

Savukārt Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edagrs Labsvīrs klāstīja, ka līdz šim ir saņemtas divas kravas, kas jau izdalītas Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstiem. Tāpat līdz šim aizsarglīdzekļi jau ir izsniegti arī sociālās aprūpes centriem.

"Tās ir vietas, kur personālam un hroniskiem slimniekiem ir vislielākais risks saskarties ar Covid-19 inficētiem pacientiem," skaidroja NVD direktors.

Vienlaikus šonedēļ tiek gaidītas vēl divas kravas, no kurām vienu bija plānots saņemt jau iepriekš, bet tā ir aizkavējusies ar transportēšanu saistītu iemeslu dēļ. Tomēr, kā klāstīja NVD direktors, šīs kravas tiks dalītas otrās prioritātes saņēmējiem. To vidū būs sekundārie maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, zobārsti un ģimenes ārsti, kam nav līguma ar NVD.

"Mūsu slimnīcu un noliktavu rezerves ir aptuveni mēneša patēriņam, bet ar to nepietiek, mums ir, pirmkārt, tās jātrīskāršo un jāturpina iepirkumi," uzsvēra Labsvīrs. "Tas, ka mums draud masku izsīkums slimnīcās, es šādu iespēju izslēdzu," sacīja NVD direktors.

Vietējiem ražotājiem atvieglos ķirurģisko masku un aizsarglīdzekļu ražošanas procedūras

Vietējiem ražotājiem atvieglos ķirurģisko masku un individuālo aizsarglīdzekļu ražošanas procedūras, trešdien preses konferencē informēja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa.

TVNET jau vēstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdeva EM veicināt individuālo aizsardzības līdzekļu, tostarp ķirurģisko masku, ražošanu Latvijā.

Liepiņa norādīja, ka uzņēmēji ir izrādījuši interesi par aizsarglīdzekļu ražošanu, un, lai šo procesu veicinātu, EM patlaban izstrādā "atzīšanas procedūras", kas atvieglos ražošanas prasības nacionālā līmenī.

Ministrijas pārstāve skaidroja, ka "atvieglotas atzīšanas procedūras" rezultātā saražoti aizsarglīdzekļi būs pārdodami tikai vietējā tirgū, tiem nebūs jāatbilst Eiropas Savienības prasībām jeb jābūt "CE" marķējumam.

"Šiem produktiem nebūs jāveic trešās puses novērtējums, bet gan pietiks ar ražotāja apliecinājumu, produkta paraugu un laboratorijā veiktu produkta testu," sacīja Liepiņa, piebilstot, ka visiem saražotajiem produktiem būs jāatbilst Eiropas Savienības un Pasaules Veselības organizācijas kvalitātes prasībām.

Drīzumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mājaslapā tiks publicēts informatīvs materiāls par standartiem, kādi jāievēro, ražojot ķirurģiskās maskas un individuālos aizsarglīdzekļus. Savukārt pēc Lieldienām plānots rīkot video konferenci, kurā piedalīsies tie ražotāji, kuru būtu gatavi ražot ķirurģiskās sejas maskas un aizsarglīdzekļus ar atvieglotas atzīšanas procedūru.

Liepiņa arī norādīja, ka tuvākajā laikā tiks lemts par atbalsta pasākumiem minētajiem ražotājiem, piemēram, laboratorijas testu veikšanai utt. Savukārt ar "Attīstības finanšu institūcijas Altum" programmām varētu veicināt ieguldījumus minētās produkcijas ražošanā.

EM pārstāve piebilda, ka patlaban tiek risināts arī jautājums par izejvielu pieejamību aizsarglīdzekļu ražošanai, jo atsevišķi uzņēmēji norādījuši uz izejvielu nepietiekamību.