Pedagogi rosina atlikt 2019./2020. mācību gada centralizēto eksāmenu kārtošanu un aizstāt tos ar mācību gada atzīmi, jo pedagogu, skolēnu un visas sabiedrības veselības drošība šobrīd ir prioritāte, izriet no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktās pedagogu aptaujas.
Kā pavēstīja arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters, skolotāju ieskatā šo lēmumu nepieciešams pieņemt pēc iespējas ātrāk, lai mācību procesā iesaistītie var laikus plānot un īstenot attiecīgas izmaiņas savā darbā.
Skolotāji arī aicina nepieļaut izglītības iestādēs strādājošo tehnisko darbinieku situācijas pasliktināšanos, jo prakse rādot, ka darba devēji izdara spiedienu, lai nodarbinātie piekristu ikgadējam apmaksātajam vai bezalgas atvaļinājumam.
Tāpat LIZDA aicina pašvaldības pievērst uzmanību tam, ka nepieciešams papildu atbalsts izglītības iestādē, lai pedagogiem noteiktu darba laika robežas un panāktu to ievērošanu no izglītojamo un vecāku puses.
Pedagogi aptaujā akcentē ļoti lielu darba slodzi pie datora, tāpēc LIZDA rosina pašvaldībām apzināt pedagogu darba vietu atbilstību Darba aizsardzības likuma prasībām.
Kas attiecas uz projektu "Tava klase", tad kopumā pedagogi to vērtē kā labu papildu interaktīvu mācību rīku, tomēr arodbiedrība aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) publiski paust viedokli, ka tas ir brīvprātīgi izmantojams un izglītības iestādes pašas nosaka, vai un cik lielā mērā mācību procesa realizēšanai tas tiek izmantots.
Vienlaikus LIZDA lūdz IZM steidzamības kārtā izvērtēt priekšlikumus un prasīt papildu finansējumu, lai nodrošinātu atbalsta mehānismus kvalitatīvāka attālinātā mācību procesa nodrošināšanai.
Tāpat skolotāji pieprasa garantijas, ka 2019./2020. mācību gadā pedagogiem noteiktā darba samaksa saglabāsies līdz 31.augustam.
Minētos priekšlikumus attālinātā mācību procesa pilnveidošanai ārkārtējās situācijas apstākļos LIZDA ir nosūtījusi ministrijai un pašvaldībām.
Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka, viņasprāt, šobrīd nacionālā līmenī rūpējas par daudzu profesiju pārstāvjiem, bet pedagogiem ar paaugstinātu darba slodzi nav pietiekama profesionālā un finansiālā atbalsta.
"Finansējums tiek atrasts daudzu jautājumu risināšanai no četriem miljardiem eiro, bet nacionālā līmenī nevar nodrošināt pedagogiem kaut daļēju izdevumu kompensēšanu par paaugstinātajiem interneta un telefona rēķinu izdevumiem, privāto datoru un telefonu izmantošanu darba vajadzībām," uzskata Vanaga.
Vanaga arī atgādināja, ka daudzi pedagogi ir arī vecāki, kuriem jāuztur savas ģimenes, un viņas ieskatā nav pieļaujams, ka ģimenes budžeta līdzekļi jālieto ilgstoši darba vajadzībām. Arī skolēnu ģimenēm būtu jākompensē izdevumi par internetu, uzskata arodbiedrības vadītāja.
Jau ziņots, ka kopumā LIZDA elektroniskajā aptaujā par problēmām un priekšlikumiem attālinātā mācību procesa pilnveidošanā piedalījās 5003 respondenti, kuri pozitīvi vērtē dažādus mācību procesa organizācijas aspektus, tomēr kritiskāki vērtējumi ir konstatēti par pedagogu profesionālo dzīves kvalitāti ietekmējošajiem faktoriem.
Pētījuma dati apstiprina, ka gandrīz visi pedagogi uzskata, ka attālināta mācību procesa organizēšanai nepieciešami papildu laika resursi, salīdzinot ar mācību procesu klātienē. Ceturtā daļa aptaujāto pedagogu jeb 1196 skolotājs apliecinājis, ka viņu darba apstākļi saistībā ar attālināta darba organizēšanu ir pasliktinājušies salīdzinājumā ar pedagoģisko darbu klātienē.
Vienlaikus aptaujā norādīts, ka pedagogiem ir radušās papildu mājsaimniecības izmaksas, jo mācību procesa nodrošināšanai pedagogi visbiežāk izmantoto interneta un telefona pieslēgumu, ko apmaksā no saviem privātajiem līdzekļiem.
