Latviešu folklorā Zaļā ceturtdiena saistās ar daudziem ticējumiem un laika pareģojumiem. Senie latvieši ticēja, ka:

Zaļajā ceturtdienā dzimušie cilvēki ir burvji vai cilvēki ar pārdabiskām spējām.

Saskaņā ar tautas tradīcijām šajā dienā notikusi arī liela buršana un zīlēšana.

• Zaļajā ceturtdienā pirms saules lēkta ir jānoslauka logi, tad tie visu gadu nesvīdīs.
• Zaļajā ceturtdienā jāizslauka sētsvidus, tad augs zaļš mauriņš.
• Zaļās ceturtdienas rītā priekš saules jāskrien mājai riņķī, lai māju pasargātu no ļauna.
• Zaļā ceturtdienā jāēd zirņi, tad, dzeguzi dzirdot, paliks bagāts.
• Ja Zaļās ceturtdienas rītā papurina ābeles, tad rudenī tās dos bagātīgu ražu.
• Zaļā ceturtdienā un Lielā piektdienā nevajag piena ēdienu ēst, jo citādi vasarā mušas krīt acīs.
• Ja Zaļās ceturtdienas rītā uz jumta uzlikta ola nesasalst, būs laba vasara.
• Ja Zaļās ceturtdienas naktī salst, sals vēl 40 naktis.
• Zaļās ceturtdienas rītā meitai bija jākāpj uz akmens un skaļi jāgavilē, no kuras puses skanēs atbalss, no tās arī precinieks brauks.
• Lai nenāktu miegs, Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules lēkta bijis jāmazgā muti tekošā ūdenī.
• Zaļā ceturtdienā lazdas ziedot tumši sarkaniem ziediem; kas to redz, tam trīs gadus laime.
• Ja Zaļajā ceturtdienā nests kāds koks mājā, tā skaidas bijis jāatsviež mežā atpakaļ, citādi nākot čūskas mājā.