Šuplinska: Profesionālās un augstākās izglītības specifikas dēļ iespējams mācību gada pagarinājums (1)

Vaicāta, vai mācību gads turpināsies jūnijā, vai noslēgsies, kā bija iecerēts pirms krīzes, Šuplinska uzsvēra, ka pateikt simtprocentīgi šobrīd ir grūti, bet par gada pagarinājumu vismaz vispārizglītojošajās skolās netiek domāts.

"Drusku cita situācija ir tieši profesionālajā izglītībā, augstākajā, kur patiešām atsevišķas kvalifikācijas prakses, nobeiguma darbi, kas ir saistīti ar ļoti lieliem praktiskajiem darbiem - medicīnā, veterinārmedicīnā, ļoti daudzās mākslās, atsevišķās programmās inženierzinātnē. Tur noteikti būs arī šie pagarinājumi," sacīja ministre.

Vaicāta, vai tas jau ir zināms, vai atkarīgs no vēl kādiem aspektiem, ministre minēja Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), sakot, ka tā jau ir paziņojusi, ka savu mācību gadu atsāks tikai no 15.septembra. "Ir skaidrs, ka augstākajā izglītībā, kur nav iespējams šobrīd tīri klātienes procesā organizēt šos laboratorijas darbus, citas praktiskās nodarbības, būs ilgāks tieši sesijas grafiks," uzsvēra ministre.

RTU gan aģentūrai LETA uzsvēra, ka universitāte neatsāks mācību gadu no 15.septembra, bet gan 2019./2020. akadēmiskā gada pavasara semestri pagarina līdz 14.augustam, bet jauno 2020./2021.studiju gada rudens semestri gatavojas sākt 14.septembrī.

Kā vēstīts, martā Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes Ārstniecības programmas pēdējā kursa studenti vērsās pie atbildīgajām amatpersonām, paužot bažas par iespēju paredzētajā laikā absolvēt studijas, skaidrojot, ka ārkārtējās situācijas laikā ir atceltas prakses, liegta pieeja ārstniecības iestāžu arhīviem un nav skaidra arī valsts eksāmenu organizēšanas kārtība.

LU studentos bažas radījis arī tas, ka LU un Rīgas Stradiņa universitāte šajā ārkārtējā situācijā varētu pieņemt atšķirīgus eksaminācijas risinājumus. Arī līdz šim eksāmeni rīkoti pēc konkrētās universitātes ieskatiem, tomēr vēstules autori uzskata, ka šajā situācijā risinājums būtu jārod viens, lai garantētu, ka nevienam studentam nebūs problēmu laikus iestāties rezidentūrā.

Kopumā 58 Ārstniecības programmas 6.kursa studentu parakstītā vēstule, kas izsūtīta 24.martā, adresēta premjeram Krišjānim Kariņam (JV), izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (JKP) un veselības ministrei Ilzei Vinķelei (AP).

Komentējot studentu bažas, LU Medicīnas fakultātes dekāns, profesors Valdis Folkmanis aģentūrai LETA toreiz sacīja, ka LU Medicīnas fakultāte uztur tiešu komunikāciju ar atbildīgajām ministrijām, kā arī veiks visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu studiju programmu apguvi pilnā apjomā.

Savukārt veselības ministre Ilze Viņķele (AP) medijiem 31.martā uzsvēra, ka medicīnas studenti savās bažās nav vieni. "Izprotot medicīnas studentu bažas un rūpes par savu izlaiduma gadu, vēlos norādīt, ka viņi savās bažās nav vieni. Tieši tāpat par to uztraucas arī nenotikušo Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki, tādas pašas bažas ir 12.klašu skolēniem un mūsu uzņēmējiem. Līdz ar to es vēlos norādīt - es dzirdu šīs bažas, bet diemžēl ir jautājumi, uz kuriem ne vien Latvijas valsts, bet arī visā pasaulē cilvēki vēl nevarēs sniegt," viņa pauda.

Ministre uzsvēra, ka jebkuri ierobežojumi var tikt mīkstināti un noņemti tad, kad ir gūta pārliecība, ka tas ir droši sabiedrības veselībai, piebilstot, ka šajā gadījumā ļoti cer uz medicīnas studentu absolūtu izpratni.

"Kamēr tas nav droši, tikmēr mums visiem būs diemžēl jāsadzīvo ar šīm pagaidu neērtībām, kuras es ceru, ka mēs tomēr divu mēnešu laikā varēsim mazināt," rezumēja ministre.