Rīgas administratori Covid-19 seku likvidēšanai rezervē 13,87 miljonus eiro

Rīgas dome

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Pieņemot pilsētas 2020.gada budžetu, Rīgas pagaidu administratori palielinājuši Rīgas rezerves fonda apjomu līdz 13,87 miljoniem eiro.

Budžeta ieņēmumi apstiprināti 935,26 miljonu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 1,040 miljardu eiro apmērā, visvairāk līdzekļu paredzot izglītības nozarei. 

Lielākais pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas sastāda 598,86 miljonus eiro, kā arī valsts budžeta transferti 178,60 miljonu eiro apmērā. Tāpat arī nekustamā īpašuma nodoklis budžetā nodrošina ieņēmumus 110,40 miljonu eiro apmērā. 

Kopumā pašvaldības izdevumi, salīdzinājumā ar politiķu pieņemto projektu, samazināti par 22,78 miljoniem eiro, bet ieņēmumi - par pieciem miljoniem.

Administrācijas veikusi arī izmaiņas attiecībā uz Rīgas domes rezerves fondu, palielinot to par 8,8 miljoniem eiro. Kopumā fonda apjoms paredzēts 13,87 miljonu eiro apmērā un plānots, ka tā līdzekļus pašvaldība varēs izmantot operatīvai rīcībai ārkārtējās situācijas radīto seku mazināšanai un sociāli mazāk aizsargāto pašvaldības iedzīvotāju atbalstam.

Kā norāda pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics, pieņemtie lēmumi, samazinot plānotos izdevumus un palielinot rezerves fondu par 8,8 miljoniem eiro, uzlabos pašvaldības finanšu stabilitāti ārkārtējās situācijas apstākļos, kad ekonomiskā attīstība nav skaidri prognozējama. 

Viņš uzsver, ka 2020.gada budžets palielina domes spējas operatīvi pieņemt lēmumus ārkārtējā situācijā, paredzot iespēju novirzīt līdzekļus tur, kur tas būs nepieciešams visvairāk. 

"Jau šobrīd redzam, ka pēc ārkārtējās situācijas līdzekļi būs nepieciešami arī Rīgas veselības nozares lielākam atbalstam, kad darbību atsāks plānveida un šobrīd nenodrošinātie medicīniskie pakalpojumi," pauž Balševics, norādot, ka jau šobrīd budžetā dažāda veida sociālajam atbalstam papildus iekļauti 3,3 miljoni eiro, kopumā šai jomai šogad paredzot atvēlēt 95 miljonus eiro.

Rezerves fonda apjoms, galvenokārt, palielināts pateicoties tam, ka līdz pat Līgo un Jāņu svētkiem Rīgā ir atcelti publiskie svētku pasākumi un samazināts finansējums Rīgas kā tūrisma galamērķa reklamēšanai, visu šo naudu pārvirzot uz fondu. Tāpat līdzekļu ietaupījums rodas saistībā ar Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pārcelšanu.

Piemēram, no dažāda veida kultūras pasākumu organizēšanai paredzētājiem līdzekļiem, piemēram, Lieldienu, Mātes dienas, Bērnu aizsardzības dienas un citu, rezerves fondā novirzīti vairāk nekā 608 000 eiro.

860 000 eiro pārcelti arī no Rīgas atpazīstamības veicināšanas programmas līdzekļiem, bet 840 000 eiro - no Dziesmu un deju svētku organizēšanai plānotās naudas. 

Tāpat, izvērtējot izmaiņas, kas saistītas ar energoresursu cenu izmaiņām, daļēji attālināto darbu pašvaldības iestādēs, iestāžu slēgšanu apmeklētājiem, silto ziemu un izdevumu samazinājumu ielu uzturēšanai, rezerves fondā novirzīti 2,5% no iestāžu uzturēšanas izdevumiem, kas kopumā sastāda 3,51 miljonu eiro. Vēl 2,5 miljoni eiro rezerves fonā novirzīti no skolēnu ēdināšanai paredzētajiem līdzekļiem.

Finansējuma samazinājums netiek attiecināts uz sociālas nozares iestādēm un iestādēm, kurām gaidāms nomas maksas ieņēmumu kritums. Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un budžeta izpildes izvērtēšanas varēs lemt par līdzekļu atgriešanu iestāžu rīcībā, norāda domē.

Kopumā izglītības jomai šogad plānots atvēlēt 379,4 miljonus eiro, bet sociālajai aizsardzībai - 95 miljonus eiro. Transporta infrastruktūrai plānots atvēlēt 241,7 miljonu eiro, teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai iezīmēti kopumā 43,3 miljoni eiro, bet sabiedriskās kārtības uzturēšanai - 18,7 miljoni eiro. Vides aizsardzībai paredzēti 4,3 miljoni eiro, bet veselība - 4,4 miljoni eiro. 

Pašvaldību izlīdzināšanas fondā tiks iemaksāti 64 miljoni eiro, bet valsts budžetā par SIA "Rīgas satiksme" atstāto iespaidu uz valsts budžeta fiskālo telpu - 38 miljoni eiro. Paša uzņēmuma dotācija paliks nemainīga un no pašvaldības puses būs 130 miljoni eiro.

Kā ziņots, gada sākumā nu jau atlaistais Rīgas domes sasaukums budžetu izskatīja visās atbildīgajās komitejās, taču politisko nesaskaņu dēļ domes sēdē to pieņemt tā arī neizdevās. Pēc domes atlaišanas, pārņemot pilsētas vadību, administratori solīja izvērtēt, vai domes iestādes turpmākos mēnešus var strādāt ar 1/12 daļu aizvadītā gada budžeta un tā pieņemšanu var atstāt nākamajam sasaukumam, vai arī ir nepieciešams budžetu pieņemt.

Tobrīd tika plānots, ka domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī, taču tagad valdošā koalīcija tās Covid-19 krīzes dēļ pārcēlusi jau uz 5.septembri. Līdz šim visas domes iestādes strādāja ar 1/12 daļu aizvadītā gada budžeta.

Uz augšu