Atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu varēs apstrīdēt tikai darba devējs un pašnodarbinātā persona, paredz ceturtdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstītie grozījumi likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību.
Finanšu ministrijā (FM) norādīja ka šāda norma nepieciešama, lai mazinātu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administratīvo slogu un izvairītos no nepamatotiem vai formāliem darba ņēmēju apstrīdēšanas iesniegumiem. Tāpat likuma grozījumi ļaus izvairīties no riska viena administratīvā procesa sadrumstalošanai vairākos administratīvajos procesos par vienu un to pašu lēmumu.
Ar likuma grozījumiem turpmāk tiks noteikts, ka atteikumu piešķirt dīkstāves pabalstu varēs apstrīdēt vienīgi administratīvā akta adresāts, proti, darba devējs un pašnodarbinātā persona.
"Normas mērķis ir ierobežot subjektu loku, kuri ir tiesīgi apstrīdēt VID lēmumu, samērot VID administratīvo slogu, jo nebūs jāizskata formāli vai nepamatoti trešo personu apstrīdēšanas iesniegumi, tāda veidā tiks taupīti gan VID personālresursi, gan budžeta līdzekļi, kas nepieciešami apstrīdēšanas iesnieguma izskatīšanai. Samērīgums ir ievērots, jo darba ņēmējs savu interešu aizsardzību var īstenot caur savu darba devēju - administratīvā akta adresātu," skaidroja FM.
Kā ziņots, lai novērstu jaunā koronavīrusa radītās slimības Covid-19 radītās negatīvās sekas uz ekonomiku, Ministru kabinets līdz šim pieņēmis virkni lēmumu, tostarp no valsts budžeta apmaksāt slimības lapas uzņēmumu darbiniekiem, kā arī 2020.gadā atlikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu un pagarināt uzņēmējiem nodokļu brīvdienas no viena gada līdz trim gadiem.
Tāpat uzņēmumi, kuri atbilst konkrētiem kritērijiem, var pieteikt savus darbiniekus dīkstāves pabalstam, kas ir 75% apmērā no līdz šim saņemtā atalgojuma apmērā, bet ne vairāk 700 eiro mēnesī. Uz dīkstāves pabalstiem var pretendēt arī pašnodarbinātie un mikrouzņēmumos strādājošie.
Tāpat iepriekš tika pieņemts lēmums par uzņēmējdarbības atbalstu finanšu instrumentu veidā, ko sniedz attīstības finanšu institūcija "Altum".
Pēc finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iepriekš paustā, Valsts kasē pietiek līdzekļu, lai valsts varētu sniegt atbalstu Covid-19 radīto negatīvo seku novēršanai, kā arī tiek domāts par citiem finanšu avotiem. Kopumā atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis četrus miljardus eiro.
