Daudzi cilvēki pasaulē šobrīd dzertu kokteiļus netālu no kādas salas Indijas okeānā un bezrūpīgi baudītu savu ilgi gaidīto atvaļinājumu. Tomēr tā vietā – pašiozlācija un, iespējams, arī karantīna. BBC ieskatījās, kā Covid-19 krīze varētu ietekmēt kruīzu biznesu pasaulē.
Lielai daļai cilvēku, kas tieši šajā laikā bija rezervējuši sev atvaļinājumu un vietu uz kāda kruīza kuģa, plāni ir mainījušies, jo kruīzu nozare pasaulē faktiski ir apstājusies. Arī cilvēkiem, kuri pēdējos gados savus atvaļinājumus ir pavadījuši, ceļojot ar kruīza kuģiem, plāni ir visai nozīmīgi mainījušies.
Tā, piemēram, Lielbritānijas pilsētā Plīmutā dzīvojošais un pensijā esošais Rīzu pāris stāsta, ka kruīzā gatavojās doties nejaušības dēļ. „Es devos uz tūrisma aģentūru, lai pasūtītu lētu ceļojumu uz Kanāriju salām, tomēr beigās iegādājos kruīza braucienu uz Sarkano jūru. Sieva ar mani nerunāja divas nedēļas,” atminas Deivids Rīzs.
Tomēr ar laiku pāris saprata, ka ceļojums uz Sarkano jūru būtu ļoti labs papildinājums viņu esošajiem ceļojumiem pa jūrām visā pasaulē – sākot ar Baltijas, beidzot ar Karību jūru; sākot ar Brazīliju un beidzot ar Austrāliju.
Šiem cilvēkiem atpūta uz kuģa jūrā ir ideālās brīvdienas. Kā skaidro Deivids, „kruīza kuģi ir kā mobilas viesnīcas, kas katru dienu aizved uz jaunu vietu”. Tomēr tagad, redzot esošo situāciju, Rīzu pāris un ne viens vien cilvēks uzdod sev jautājumu – vai kādreiz būs iespējams doties atvaļinājumā uz kruīza kuģa?
Šobrīd tie kuģi, kas joprojām atrodas jūrās un okeānos, steidzīgi meklē iespējas, kā piestāt ostās un ļaut pasažieriem atgriezties mājās. Visa industrija cieš no tā, ka vairs nespēj normāli funkcionēt. Šo situāciju ir radījusi koronavīrusa krīze, kas 46 miljardus dolāru gadā vērto industriju ar 26 miljoniem pasažieru ir nostādījusi dīkstāves priekšā.
Ironiski, bet tieši šī nozare bija tā, kas jau iepriekš bija ievērojami gatavojusies kādas masveida slimības uzliesmojumam uz kuģiem. Tas jau ir noticis agrāk, kad uz kruīza kuģiem pēkšņi izplatījās norovīruss.
Tomēr šoreiz koronavīrusa pandēmija ir trāpījusi tūrisma un kruīzu nozares vājākajos punktos, norāda Bostonas Universitātes profesors Kristofers Mulers.
„Vissliktākais, kas var notikt kruīza laikā, - ja uz kuģa sākas masveida saslimšana. Tad plāns ir vienkāršs – tikt uz tuvāko ostu, izlaist pasažierus un dezinficēt kuģi,” saka Mulers. Normālos apstākļos šāda rīcība prasa dažas nedēļas, tomēr šobrīd ir situācija, kad ostas atsakās uzņemt kruīza kuģus ar slimniekiem un pasažieri faktiski paliek ieslodzīti uz kuģa kopā ar slimajiem.
„Tā nav industrijas vaina, jo normālos apstākļos parasti tiek meklēti citi risinājumi,” norāda Mulers.
Problēma ir tā, ka daudzos modernajos kruīza kuģos ir relatīvi nelielas kajītes. Tas savukārt ir saistīts ar industrijas ekonomisko modeli, kas paredz pēc iespējas vairāk pasažieru pārvadāšanu, respektīvi –
jo vairāk cilvēku, jo vairāk naudas tiks tērēts SPA, restorānos, bāros un veikalos.
Tieši šāda situācija, kad simtiem pasažieru paliek iesprostoti jūrās vai okeānos uz kruīza kuģa, esot karantīnā, bez iespējas izkāpt krastā, var radīt ļoti negatīvu iespaidu ar kruīza nozari nākotnē.
Tātad – nozare piedzīvoja strauju pieaugumu, tomēr pēdējos gados cīnījās ar dažādām grūtībām. Vai vīrusa krīze to padziļinās? Kruīzu sektors noteikti ir viens no tiem tūrisma nozares virzieniem, kas piedzīvo ļoti smagas sekas, līdzīgi kā aviokompānijas.
Viena no problēmām – kruīza kuģi nereti nav reģistrēti valstīs, kur tie faktiski sniedz pakalpojumus. Vairāki kruīza kuģi, kas apkalpo ASV un Eiropas klientus, ir reģistrēti „ofšoru paradīzēs”, kā Panamā un Bahamās. Tas tiek darīts divu iemeslu dēļ – kuģu īpašnieki var ieekonomēt lielu naudu, kas būtu jāmaksā nodokļos Eiropas valstīs vai ASV, un otrkārt – kuģu īpašniekiem nav jāpakļaujas Eiropas vai ASV likumdošanas prasībām. Tas savukārt kruīza kompānijām ļauj piesaistīt lētāku darbaspēku no jaunattīstības valstīm – maksāt viņiem mazāk un likt strādāt vairāk.
Tomēr šobrīd tāds variants kā apiet nodokļu nomaksu un piesaistīt lētu darbaspēku nešķiet prātīgs.
Ja, piemēram, kruīza kompānija darbojas Eiropā, tā nevar pretendēt uz dīkstāves vai citiem pabalstiem, līdz ar to – kuģu īpašnieki un darbinieki faktiski paliek likteņa varā.
Pat ja arī ASV vai Eiropas valstu valdības piekristu palīdzēt kruīza kuģu īpašniekiem, kas nebūtu jādara, būtu ļoti grūti sniegt atbalstu, piemēram, nosakot nodokļu atvieglojumus, jo faktiski šo kuģu īpašnieki nodokļus nemaksā nedz Eiropā, nedz ASV.
Runājot par kruīza kuģiem, ir būtiski pieminēt vēl vienu faktoru – tūristu iecienīto galamērķu vietējie iedzīvotāji, kas nebūt nebēdā par radušos situāciju. Kā norāda Plīmutas Universitātes profesore Šīla Agarvola, „neviens īpaši nevēlas glābt kruīza kuģu operatorus, jo tie nereti izvairās no nodokļu maksāšanas, tāpat viņi neuzņemas atbildību par negatīvajām sekām, kas rodas galamērķos. Faktiski šie operatori atstāj ļoti mazu ietekmi uz vietējo ekonomiku.”
Kruīza kuģi ir slaveni ar to, ka tie atved tūkstošiem tūristu uz pilsētām. Nereti tūristi šajos galamērķos pavada dažas stundas un vienīgais, ko iegādājas, ir ēdiens.
„Šie tūristi, kas atsevišķās vietās ierodas caurbraucot, faktiski neko netērē, līdz ar to – viņi nesniedz nekādu labumu vietējai ekonomikai,” saka Agarvola.
„Šeit gan jāpiemin, ka cilvēkiem ir ļoti īsa atmiņa. Tas ir tieši tāpat, ja kādā tūristu iecienītā vietā notiek terora akts. Paskatieties uz Parīzi un Briseli, kur notika lieli terora akti. Pagāja trīs mēneši, un tūristu skaits atgriezās normālā līmenī, un par terora draudiem neviens vairs nerunāja," norāda Agarvola.
Tāpat ir skaidrs, ka industrija mēģinās atkopties pēc iespējas īsākā laika posmā. Līdzko ceļošanas ierobežojumi tiks atcelti, visticamāk, tūrisma aģentūras sāks masīvas reklāmas kampaņas, kuru ietvaros tiks ievērojami samazinātas cenas, lai atgūtu zaudētos klientus. Taču, kā norāda Mulers, tas var būt arī sāpīgs solis.
„Lai gūtu peļņu, kuģiem ir jābūt pilniem. Jā, var noteikt lielas atlaides, taču jāatceras, ka braucieni nedrīkst būt lētāki par pašizmaksu,” saka profesors.
Kā saka – nav ļaunuma bez labuma. Šajā gadījumā tūrisma nozarei kopumā labums ir ļoti zemās naftas cenas, kas tūrisma un kruīza operatoriem ir viens no lielākajiem izdevumu punktiem.
Lielbritānijas kruīza operators „Cunard”, kas ir daļa no pasaulē lielākā kruīzu operatora „Carnival”, ir pārliecināts, ka industrijai briesmas nedraud un tā atkopsies.
„Mēs kuģojam vairāk nekā 180 gadus, un esmu pārliecināts, ka vēl vismaz tikpat gadus turpināsim to darīt. Jā, ir grūti laiki, bet tiksim tiem pāri un, kad pienāks laiks, laipni gaidīsim ceļotgribētājus atpakaļ uz klāja,” sacīja „Cunard” prezidents Saimons Paletorps.
Kopumā – kruīza kuģu operatoru pārstāvji atzīst, ka ir pienākuši ļoti sarežģīti laiki, taču tas neatturēs no jaunu ceļojumu īstenošanas nākotnē.
