Kamēr koronavīrusam ir stabila vieta mūsu dienaskārtībā, valdība aktīvi pielieto sociālās distancēšanās metodi, lai novērstu sabrukumu veselības aprūpes nozarē. Tikmēr apsīkušas preču un patērētāju plūsmas un ekonomiskā attīstība ir apstājusies. Mūsu acu priekšā veidojas globālajai recesijai labvēlīgi apstākļi, norāda Ziemeļeiropā lielākās FinTech tirdzniecības platformas ABSI pārstāvis Gints Lagzdiņš.
"Covid-19 sērga ekonomikā izplatās tikpat ātri kā pats koronavīruss, un visa Latvijas biznesa nozare nodrebēja, izdzirdot prognozes, ka ārkārtas stāvoklis valstī pagaidām netiks atcelts," norāda Lagzdiņš.
PwC pētījumā atklājies, ka vairāk nekā puse (58%) vadītāju paredz ienākumu samazinājumu koronavīrusa dēļ. Uzņēmumi sāks aizkavēt rēķinu apmaksu un iesaldēt investīciju projektus (piemēram, šādu lēmumu jau ir pieņēmuši 32% ASV vadītāju).
Un, pat ja ārkārtas situācija Latvijā beigtos agrāk nekā citās valstīs, mums jāsaprot, ka globālajā ekonomikā mēs esam tikai maza saliņa vētrainā okeānā.
Tas nozīmē, ka papildus problēmām ar pārdošanas tirgu (galu galā, daudzi Latvijas uzņēmumu klienti ir ārvalstīs), mums būs problēmas arī ar piegādātājiem. Daži uzņēmumi jau ir pārorientējušies uz sejas masku un dezinfekcijas līdzekļu ražošanu, taču produktiem trūkst atbilstoša iesaiņojuma. Pētījumos teikts, ka nākotnē izejvielu piegādes jautājums kļūs tikai arvien aktuālāks - par to ir pārliecināti 34% lielo uzņēmumu vadītāju.
Kas gaidāms pasaulē un Eiropā?
Dažādas prognozes arī mierīgākos laikos parasti nav pārāk uzticamas, bet tagad tās ir īpaši apšaubāmas: ir pārāk daudz neparedzamu aspektu. Šobrīd pasaules finanšu tirgos vērojams straujš kritums, kas liecina par pasaules ekonomikas virzību uz recesiju. Lai saprastu, kas mūs sagaida, ir rūpīgi jāizvērtē visi tirgus signāli, kā arī epidēmiju un dažādu satricinājumu vēsture – pasaules vēsturē šis nav pirmais tāds gadījums, un tieši tur mēs varam meklēt atbildes, “kas būs?” un “kā rīkoties?”.
"Apskatīsim, kā viens un tas pats satricinājums – globālā ekonomiskā krīze – izraisīja lejupslīdi trīs ļoti līdzīgās valstīs. Tātad, ir trīs iespējamie scenāriji," norāda Lagzdiņš.
V veida. Šis scenārijs paredz strauju kritumu un tikpat strauju pieaugumu. Piemērs: 2008. gadā Kanāda izvairījās no banku krīzes, kredītu plūsma neapsīka, un kapitāla veidošana netika traucēta pārāk būtiski. IKP samazinājās, bet faktiski atgriezās pirmskrīzes izaugsmes pozīcijās.
U veida. Šis variants nozīmē ilgu lejupslīdi un kritumu. Lai arī ekonomika atgriezīsies pie izaugsmes, būs vērojams zināms neatgriezenisks ražošanas apjomu kritums. Piemērs: dziļā banku krīze Amerikas Savienotajās Valstīs, kas ietekmēja kredīta starpniecības jomu, noveda pie tā, ka ekonomikas izaugsme strauji palēninājās un tā arī neatgriezās pie pirmskrīzes rādītājiem. Lejupslīde ievilkās un vēl vairāk negatīvi ietekmēja darbaspēku un produktivitāti.
L veida. Šo ceļu gāja Grieķija. Attālums starp veco un jauno trajektoriju pieaug, un produktivitātes zaudējumi pastāvīgi palielinās. Tas nozīmē, ka krīze ir radījusi ilgstošu strukturālu kaitējumu valsts ekonomikai no piedāvājuma puses.
V veida krīzes ir visizplatītākais dažādu satricinājumu scenārijs, ieskaitot SARS epidēmijas, 1968. gada H3N2 jeb Honkongas gripu, 1958. gada H2N2 (Āzijas) gripu un 1918. gada spāņu gripu.
"Kādā shēmā šobrīd iekļaujas koronavīrusa izraisītais ekonomiskais satricinājums? Pašlaik ir iespējams, ka gan dziļa V, gan U veida shēmās. Satricinājuma intensitāti noteiks vīrusa pamatīpašības, politiskā reakcija kopumā, kā arī individuālu uzņēmumu rīcība," saka Lagzdiņš.
Tā kā mēs nevaram personīgi ietekmēt vīrusa īpašības un politiskās darbības, pievērsīsimies uzņēmumu rīcībai - kas jādara, lai saglabātu savu biznesu un vēl vairāk nesaasinātu ekonomisko situāciju?
Pirmkārt, kā māca vēsture, vissliktākais, ko krīzes laikā var darīt, ir sākt atlaist darbiniekus. Jā, grūtos laikos uzņēmumi tiek slēgti un tiek atlaisti darbinieki, bet tas atspēlēsies simtkārtīgi: atlaisti cilvēki = tirgus pieprasījuma samazināšanās = ekonomikas stagnācija = uzņēmējdarbības nāve.
Iespējams, lai saglabātu darbavietas, ir vērts ar darbiniekiem apspriest algu samazināšanu. Vēl viena iespēja ir turpināt darbu uz pusslodzi vai strādāt 4, nevis 5 darba dienas nedēļā.
"Otrkārt, optimizējiet visu, ko varat. Ja varat atteikties no telpu nomas, ieguldījumiem jauninājumos un jaunu produktu attīstības - dariet to. Uz virkni ikdienas izdevumu rēķina var un vajag ietaupīt. Bet kā var iegādāties preces un pakalpojumus, piemēram, izejvielas ražošanai, iznomāt transportlīdzekļus, pasūtīt produktus un kancelejas preces, digitālos pakalpojumus uzņēmuma pārvietošanai tiešsaistē vai pat konsultēties ar juristu un grāmatvedi, netērējot naudu? Virkni preču un pakalpojumu, nezaudējot kvalitāti, kā arī netērējot pašlaik tik svarīgos uzņēmuma finanšu krājumus, iespējams iegādāties, izmantojot nosacīto vienību ar nosaukumu “bartereiro”. Nesenā 2015. gada krīze pierādīja, ka bartera sistēma ir ļoti noderīga uzņēmējdarbības saglabāšanā. Šīs krīzes laikā, ietaupot finanšu līdzekļus, bartera platformas masveidā izmantoja tūkstošiem dažāda lieluma grieķu uzņēmumu, kā arī parastie iedzīvotāji. Dalība bartera platformā ir arī lieliska iespēja atrast jaunus klientus, arī ārvalstīs," saka Lagzdiņš.
Treškārt, biznesam vajadzētu pārorientēties uz jauniem klientiem vai jaunu darba formātu; kā sacīja Rainis: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.” Pārvietojiet biznesu tiešsaistē vai kā savādāk pielāgojiet savu produktu, kamēr vēl nav par vēlu. Piemēram, taksometru pakalpojumu sniedzēji, kas bija vieni no pirmajiem, kas piedzīvoja triecienu, ātri pārorientējās un sāka piedāvāt kurjeru pakalpojumus – piegādāt dokumentus biznesa klientiem, nepieciešamās preces karantīnā esošajiem.
"Tiešsaistē pārcēlušies teju visi muzeji, teātri, operas un mākslinieki – iespējams, tieši tagad uzņēmumi un patērētāji pa īstam uzzinās, kas ir papildinātā un virtuālā realitāte," prognozē Lagzdiņš.
Tāpat vajadzētu padomāt arī par to, kurš pandēmijas apstākļos ir Jūsu jaunais klients – taksometru pakalpojumu sniedzēji saprata, ka tie ir biroju darbinieki, kas tagad neatrodas vienā birojā, bet gan katrs savā pilsētas galā. Komunikācijas aģentūras steidzīgi pārorientējas uz valstisko sektoru, jo tur, atšķirībā no komerciālā sektora, nav sagaidāms pilnīgs pieprasījuma kritums. Tagad ir īstais laiks radošumam.
Labs veids, kā rast risinājumu, ir aprunāties ar savu personālu. Viņi katru dienu ir visciešākajā kontaktā ar klientiem, tāpēc pazīst tos vislabāk. Labākā vadības stratēģija ir atklātība – tā tas bijis vienmēr. Jā, tas ir Jūsu bizness, bet šajā karā neesat viens. Arī Jūsu darbinieki ir tieši ieinteresēti, lai bizness saglabātu likviditāti. Varbūtība, ka viņi varēs piedāvāt lielisku ideju uzņēmuma transformēšanai, ir ļoti liela - nepalaidiet to garām. Latvijas uzņēmējiem šobrīd būtu jāņem vērā citu valstu un iepriekšējo gadu pieredze, reaģējot zibenīgi un demonstrējot īpašu radošumu, pretējā gadījumā līdz ārkārtas stāvokļa beigām bizness neizdzīvos.
