Petraviča: Latvijā šobrīd ir 66 tūkstoši bezdarbnieku (45)

Kādi lēmumi tika pieņemti valdībā par atbalstu bezdarbniekiem un citām iedzīvotāju grupām?  

Šodien tika pieņemti grozījumi bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā. Un tie ir vērsti uz to, lai atbalstītu tos dubultā statusā esošos darba ņēmējus, kas zaudē algotu darbu, bet kuri tajā pašā laikā ir mikrouzņēmuma īpašnieki vai pašnodarbinātie. Līdz ar to viņiem ir liegts saņemt bezdarbnieka statusu un pabalstu.

Mēs šobrīd paredzam: ja šī persona zaudē algotu darbu, ja mikrouzņēmuma īpašnieks ir bez apgrozījuma vai pašnodarbinātais bez ienākuma, tad viņam ir tiesības iegūt bezdarbnieka statusu.

Jo 60 % no visām šīm personām [strādā] paralēlos darbos: gan kā darba ņēmēji, gan kā pašnodarbinātie. Bezdarbnieka pabalsts viņiem tiks aprēķināts no pamatdarbā veiktajām sociālajām iemaksām. Tāpat mēs lēmām: ja bezdarbnieks saņem bezdarbnieka pabalstu un viņam ir piešķirts bezdarbnieka statuss, tad viņš varēs īslaicīgi arī strādāt. Līdz šim bija noteiktas 60 dienas, bet mēs šo periodu pagarinām līdz 120 dienām. Tātad persona šajā laikā, kamēr viņš īslaicīgi strādā līdz 4 mēnešiem, nezaudēs bezdarbnieka statusu. Šajā laikā, protams, viņam pabalsta izmaksa tiks apturēta, bet pēc tam viņš varēs atgriezties un turpināt saņemt bezdarbnieka pabalstu. Un tas arī dos iespēju iesaistīties īslaicīgos, piemēram, sezonālos darbos. Lauksaimnieki aicina doties uz laukiem un palīdzēt viņiem ražas novākšanā utt. Tas cilvēkam saglabās tādu drošības sajūtu, ka viņš tomēr var iet, riskēt, pamēģināt kaut ko citu un saglabāt saikni ar darba tirgu, pie viena arī nodrošinot sev iztiku. 

Kādas ir izmaiņas, runājot par pabalsta izmaksas laiku?  

Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums no šī gada pirmā janvāra ir astoņi mēneši. Iepriekš tie bija deviņi mēneši. Un šobrīd nekādas izmaiņas vēl nav veiktas. Vēl joprojām ir spēkā astoņi mēneši. Jāsaka gan, ka bezdarbnieku skaits, protams, pieaug.

Aprīlī vien ir nākuši klāt 6557 bezdarbnieki, un kopumā uz šo brīdi ir apmēram 66 000 bezdarbnieku, procentuāli tie ir 7,3 %.

Bet tai pašā laikā arī jāsaka, ka tiek reģistrētas jaunas vakances. Piemēram, aprīlī ir reģistrētas 1388 vakances, un kopumā ir 18000 vakanču.  

Kurā nozarēs ir šīs vakances? 

Tie ir kravas automobiļu vadītāji, celtniecības strādnieki, dažādi palīgstrādnieki, betonētāji, krāsotāji, ir arī pavāri, ir lauksaimniecības palīgstrādnieki.  

Vai Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) pietiks resursu un iespēju, lai tiktu galā ar straujo bezdarbnieku pieplūdumu? 

Pirmkārt, mums ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu darba vietas. Tāpēc ir dīkstāves pabalsts un tiek paplašināts to personu loks, kas varētu pietikties dīkstāves pabalstiem.

Lai gan jāsaka, ka tās summas nav diez ko lielas, kas tiek izmaksātas. Vidējā ir apmēram 250 eiro, maksimums ir 700 eiro, bet pati mazākā summa ir 4 eiro 60 centi.

Plānotais apjoms bezdarbnieku pabalstu izmaksām bija 124 miljoni eiro. Protams, mēs rēķināmies ar to, ka bezdarbnieku skaits pieaugs, un tādēļ papildus vajadzētu vēl apmēram 100 miljonus tieši bezdarbnieku pabalstu izmaksām. Bet, protams, ir jādomā, kā iesaistīt bezdarbniekus darba tirgū, kādā veidā motivēt šos darba devējus, kas vēl strādā un piedzīvo apgrozījuma kritumu, tomēr saglabāt savas darba vietas. Runa ir par tā saucamo daļējo dīkstāvi. Ja tāda ir iestājusies, tad ir jādomā, kādu atbalstu sniegt šiem uzņēmējiem. LM ir sagatavojusi savus priekšlikumus, ko mēs, droši vien, piedāvāsim nākamnedēļ.  

Vai jūs varētu nosaukt vismaz vienu priekšlikumu?     

Viens no priekšlikumiem varētu būt algas līdzfinansējums, piemēram, 80 % apmērā no algas, bet nepārsniedzot minimālās mēnešalgas apmēru, tātad 430 eiro.

Tas varētu būt domāts uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir krities vismaz par 50 %, un [šo atbalstu] varētu sniegt ne vairāk kā 20 % no aktīvi nodarbinātajiem [šajā uzņēmumā], lai nav tā, ka visiem, kas uzņēmumā strādā, tagad tiek piešķirts algas līdzfinansējums.

Darba devējam būtu jāturpina veikt sociālās iemaksas un jāpatur darbinieki darbā, ja apgrozījuma kritums nepalielinās. Bet tas pagaidām ir tikai mūsu projekts. Tai brīdī, kad sāks pievērst uzmanību, kā palīdzēt tiem, kas ir daļējā dīkstāvē, tad, protams, mēs ar šo priekšlikumu arī nāksim klajā. Ar dīkstāves pabalstiem šobrīd noteikti nepietiek. Kā mēs zinām, ne visi tam kvalificējas. LM galvenais uzdevums ir sekot līdzi, lai neviena cilvēku grupa neizkristu caur visiem sietiem un nepaliktu bez iztikas līdzekļiem.  

Visbeidzot tiem, kam tieši šobrīd beidzas bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks, un, protams, ir arvien grūtāk iekārtoties darbā (lai gan šis ir laiks, kad īslaicīgi ir varbūt jāpieņem kādas zemākas kvalifikācijas darbs), tad tā pēdējā iespēja, kur vērsties, ir pašvaldība. Personai vai ģimenēm, kuras ir nonākušas grūtībās sakarā ar Covid-19 izplatību un kuras, vai nu nesaņem bezdarbnieka pabalstu, vai nu viņš ir piešķirts, bet, kamēr izmaksā, paiet mēnesis, pašvaldība ir tiesīga izmaksāt krīzes pabalstu.  Valsts finansē 50 %, bet ne vairāk kā 40 eiro par personu 3 mēnešu periodā. Tātad 3 mēnešus pašvaldības var izmaksāt 80 eiro, mēs 40 eiro finansēsim, bet, protams, pašvaldības atkarībā no savām finansiālajām iespējām var izmaksāt arī vairāk un piemērot arī visas tās atlaides, kuras iespējams nodrošināt. Piemēram, pa komunālajiem maksājumiem. Papildus valsts vēl simtprocentīgi finansēs 50 eiro piemaksu krīzes pabalstam par aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Tātad par bērnu būs 80 eiro plus 50. 

Iepriekš ziņots, ka pie dīkstāves pabalsta arī būs 50 eiro piemaksa. 

Arī pie dīkstāves. Gan pie krīzes, gan pie dīkstāves pabalsta. Dīkstāves pabalsta saņēmējs visticamāk neietu uz pašvaldību. Bet, protams, arī tāda situācija var būt. Ja dīkstāves pabalsts ir 4 eiro 60 centi, tad, protams, cilvēks nevar izdzīvot par tādu naudu. Un viņš griezīsies pašvaldībā.

Bet piemaksu par bērnu varēs saņemt tikai vai nu pie krīzes, vai nu pie dīkstāves pabalsta.  

Tātad pie abiem vienlaicīgi nedrīkstēs?  

Pie abiem nē. Un dīkstāves pabalstus izmaksās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Cilvēkiem nav jāvēršas ne ar kādiem iesniegumiem. Tā informācija no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiks nodota VSAA, ieskaitot pabalsta saņēmēja konta numuru. Uz to pašu kontu tiks aizskaitīti 50 eiro par bērnu līdz 24 gadu vecumam, par kuru pienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums. Tātad par bērnu, kas ir apgādībā.  

Uz cik ilgu laiku ir šie pasākumi?  

Par dīkstāves pabalstiem runājot, tie ir divi mēneši. Un krīzes pabalsti [tiks maksāti], kamēr ir ārkārtas situācija un vienu mēnesi pēc tam.  

Kādi jaunumi šobrīd ir saistībā ar slimības lapām un to apmaksu no valsts puses? 

“B” slimības lapas tiek piešķirtas, ja personai ir pozitīvs Codiv-19 tests. Kā arī tām personām, kas ir bijuši kontaktā ar slimo cilvēku. Tiem visiem tiek piešķirtas “B” slimības lapas, un tās apmaksā valsts, lai nebūtu papildus slogs darba devējiem.

Uz 7 aprīli ir izsniegtas 1307 lapas, kas ir saistībā ar Covid-19. Slimības lapu apmaksai mums kopumā gadā ir plānoti 214 miljoni eiro, bet šeit būs nepieciešami papildus līdzekli.

Lai gan to, cik daudz, ir grūti noteikt. Bet, pieņemot scenāriju, ka varētu saslimt 50 % no visiem sociālās apdrošināšanas personām, tad papildus izmaksas būtu līdz 300 miljoniem eiro. Bet tas ir pats sliktākais scenārijs. Šobrīd nekas neliecina, ka tā varētu būt.  

Kad cilvēks jau ir izsmēlis pabalstu iespējas un viņš nevar atrast darbu, ir jautājums par pārkvalifikāciju. Ko šajā ziņā piedāvā NVA? Par kādiem kursiem ir runa?  

Protams, ar kursiem šobrīd ir sarežģīti, tāpēc, ka tos nevar organizēt uz vietas un tie var būt tikai attālināta režīmā. Bet kursi vairāk ir domāti tieši ekonomikas atgūšanās posmā. [Šobrīd] mēs vairāk gribam likt uzsvaru tieši uz apmācībām pie darba devēja. Cik vien tas ir iespējams. Jo tas, mūsuprāt, būtu jēdzīgākais atbalsta veids. Ir paredzētas arī stipendijas. Ja nodarbinātais strādā pusslodzes darbu uzņēmumā, kam apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, nodarbinātajam varētu maksāt stipendiju, ja viņš apgūst kādu profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmu, nepārsniedzot sešu mēnešu laiku. Darba devējam būtu pienākums paturēt [šo cilvēku] darbā vismaz trīs mēnešus. Tas būtu īstenojams atbalsts nodarbinātajiem tajos uzņēmumos, kas krīzes periodā turpinās savu darbu samazinātā apmērā, bet vēlas to atjaunot.  

To stipendiju arī valsts finansēs?  

Jā.  

Un cik liela tā būs?  

150 eiro mēnesī.