Valdība pieņem noteikumus par automātisku informācijas apmaiņu nodokļu jomā

Šā gada februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, ieviešot obligātu automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā.

Valdībā apstiprinātie noteikumi attieksies uz starpniekiem jeb personām, kuras sniedz nodokļu maksātājiem konsultācijas saistībā ar pārrobežu shēmu ieviešanu, kā arī attieksies uz nodokļu maksātājiem, uz kuriem attiecas attiecīgā pārrobežu shēma, un Valsts ieņēmumu dienestu (VID).

Noteikumos ir ietverti kritēriji, kuriem izpildoties, informācija par attiecīgo pārrobežu shēmu būs jāsniedz VID. Pamatā kritēriji raksturo shēmas, kuru rezultātā, izmantojot dažādu valstu regulējuma atšķirības, nodokļu maksātājs iegūst nodokļu priekšrocības, kādas parasti tieši nav paredzētas attiecīgo valstu regulējumā.

Informācijas sniegšanas pienākums primāri attieksies uz starpnieku, bet ja tāda nebūs, tad uz attiecīgo nodokļu maksātāju, uz kuru attiecas pārrobežu shēma. Noteikumi arī paredz regulējumu gadījumam, kad ir vairāki starpnieki vai attiecīgie nodokļu maksātāji.

Paredzams, ka automātisko informācijas apmaiņu veiks VID, reizi ceturksnī darot pieejamu tā saņemto informāciju pārējo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kompetentām iestādēm. Tāpat VID būs pieejama informācija, kas ir iesniegta pārējām ES dalībvalstu kompetentām iestādēm.

Informācija, ar kuru apmainīsies nodokļu administrācijas, pamatā skars juridiskās personas, taču dažkārt informācija būs arī par fiziskām personām. Noteikumos noteiktais no privātpersonām saņemamais datu apjoms ir noteikts ne lielāks, kā nepieciešams, lai varētu cīnīties pret agresīvo nodokļu plānošanu, izvairīšanos no automātiskās informācijas apmaiņas par finanšu kontiem un patiesā labuma guvēja slēpšanas.

Iepriekš Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka, pēc Eiropas Parlamenta sniegtās informācijas, ārzonās uzkrātā bagātība tiek lēsta aptuveni desmit triljonu ASV dolāru apmērā. Uzņēmumi un turīgas fiziskās personas, lai izvairītos no nodokļu nomaksas, ir izmantojušas to, ka viņu rezidences valstij ir sarežģīti uzzināt par to finanšu aktīviem citās valstīs. Tāpat ir sarežģīti uzzināt, kāda ir uzņēmumu grupas pilnā struktūra pasaules mērogā, jo nereti starptautiski uzņēmumi pārvieto vienā valstī iegūto peļņu, par kuru nav samaksāts nodoklis, uz citu valsti, kur ir izveidotas, piemēram, "čaulu" kompānijas.

Viens no nodokļu administrāciju sadarbības veidiem ir automātiskā informācijas apmaiņa, kas ietver tādas sistēmas kā Globālais standarts par automātisko informācijas apmaiņu par finanšu kontiem nodokļu jomā. Tomēr katra valsts ir atbildīga, lai šīs sistēmas strādātu tās teritorijā. Jo tikai tad, ja pārskatu iesniegšanas un informācijas nodošanas sistēma ir efektīva un ievērota, var sasniegt informācijas apmaiņas mērķi - nodokļu administrācijām apmainīties ar informāciju, kas citai valstij var noderēt nodokļu administrēšanā.

Ievērojot minēto, FM izstrādāja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, lai veicinātu automātisko informācijas apmaiņu atbilstoši starptautiskajai praksei un ievērotu prasības, kas attiecas uz visām automātiskās informācijas apmaiņas sistēmā ietvertajām valstīm. 

No Seimā pieņemtā likuma izriet, ka VID būs tiesības piemērot finanšu iestādei soda naudu līdz 1% no finanšu iestādes gada apgrozījuma attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 14 000 eiro, ja finanšu iestāde noteiktā termiņā neiesniegs ziņojumu par finanšu kontiem vai būs iesniegusi ziņojumu par finanšu kontiem, kas satur nepilnīgu vai nepatiesu informāciju.

Tāpat VID būs tiesības piemērot nodokļu maksātājam soda naudu līdz 1% no gada apgrozījuma attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 3200 eiro, ja nodokļu maksātājs nebūs iesniedzis starptautiskās uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti vai nebūs ievērojis normatīvos paredzēto minētā pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

Plānots, ka prasības stāsies spēkā šā gada jūlijā.