Izolācijas laikā ir pieaugusi vardarbība ģimenēs, liecina valsts policijas statistika. Ja kādreiz par neredzamu vardarbības formu tika uzskatīta seksuālā vardarbība pret bērnu, tad tagad slēpta no sabiedrības acīm kļuvusi ikviena vardarbība, jo norisinās aiz slēgtām durvīm, atzīst centrā “Dardedze”. Speciālistus satrauc patiesais vardarbības apmērs, kas varētu būt krietni lielāks par reģistrēto. Krīzes centri ir gatavi klientu pieplūdumam.

Par vardarbības pieaugumu ģimenēs trauksmes zvanu skandina gan Eiropas Parlamenta, gan Apvienoto Nāciju Organizācijas pārstāvji, norādot, ka vardarbība ģimenēs dažās Eiropas valstīs izolācijas laikā pieaugusi par trešdaļu. Piemēram, Parīzē, kur ierobežojumi ir stingri, reģistrēto vardarbības gadījumu skaits pieaudzis par 36%. Sanfrancisko nevalstiskās organizācijas ziņo par 60% vardarbības pieaugumu ģimenēs. Berlīnē ziņojumi policijai par vardarbību ģimenē nedēļas laikā pieauguši par 10%. Aizvien biežāk uz krīzes tālruņiem zvana gan bērni, gan vecāki. 

Latvijā reģistrēto ģimenes konfliktu statistikas kāpums ir relatīvi neliels, tomēr speciālistus  aizvien vairāk satrauc slēptā vardarbība, par ko valsts iestādes neuzzina un krīzes tālruņi klusē. Ņemot vērā, ka komunikācija notiek attālināti, sociālie dienesti un bāriņtiesas nespēj izsekot problēmģimenēs notiekošajam. Neaizsargātās grupas - sievietes un bērni.

“Mums ir aizdomas, ka fiziskā un emocionālā vardarbība ģimenēs pieaug. Riski ir augsti,” saka centra “Dardedze” speciāliste Anda Avena.

Spriedze pieaug

 2020.gadā, laika posmā no 13.marta līdz 8.aprīlim, salīdzinot ar analoģisku periodu 2019. gadā, ir pieaudzis izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem, liecina Valsts policijas statistika. Parasti izsaukumu skaits dienā vidēji ir 25, bet ārkārtas situācijas laikā sasniedz un pat pārsniedz 40. Piemēram, 14. martā policija saņēma 45 izsaukumus, saistītus ar konfliktiem ģimenē. 19. martā - 42, 4. un 5. aprīlī 40 izsaukumus. Vairākos gadījumos pieņemts lēmums par personas nošķiršanu. 2019.gadā kārtības sargi izšķirt konfliktu ģimenē devās 9027 reizes. Arī Rīgas pašvaldības policijā norāda, ka izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem palielinājies, gan salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, gan kopš ārkārtas situācijas ieviešanas. Tomēr liela daļa konfliktu nav saistīti ar vardarbību, bet drīzāk raksturojami kā sadzīves ķildas un tiek atrisināti pārrunās.

 Līdz ar to var teikt, ka pagaidām vērojams sociālās spriedzes pieaugums ģimenes ietvaros.

Laika posmā no 1.marta līdz 13.aprīlim Rīgas Pašvaldības policija saņēmusi 202 izsaukumus par ģimenes konfliktiem, 2019.gadā šādā periodā – 170 izsaukumus.

“Neraugoties uz krīzes apstākļiem, vardarbība ģimenē joprojām ir tabu tēma, ko pavada kauns, bailes un doma “man nenoticēs”. Ir vajadzīga liela drosme, lai lūgtu palīdzību,” iesāk krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” vadītāja Zane Avotiņa. Tieši “Skalbes” iedzīvotājiem sniedz psiholoģisko palīdzību diennakts režīmā. “Policijā parasti vēršas, kad atpakaļceļa vairs nav, bet es aicinātu cietušo zvanīt brīdī, kad  jaušams apdraudējums. Vardarbībai raksturīgs cikliskums - ir spriedze, pārmetumi, konflikts, kuram seko izlāde. Nākamais posms ir tā sauktais “medusmēnesis”, kad vardarbības veicējs sola laboties. Šajā posmā cietušā domas par notikumu nozīmību var mainīties, jo ir cerību stariņš, ka vardarbība neatkārtosies. Šajā brīdī cietušais atsauc iesniegumu policijā, kas rada mānīgu priekšstatu par vardarbības apmēriem,” stāsta Zane Avotiņa, atzīstot, ka krīzes laikā būtiski nav pieaudzis ar mājas vardarbību saistīto zvanu skaits. Pēc viņas domām, šobrīd īpaša uzmanība jāievērš bērniem, kas cieš no vardarbības, jo daudzās mājās situācija ir nokaitēta - vecāki ir satraukti, norūpējušies par darbu, ienākumiem un nākotni, un spriedze izpaužas attiecībās ar bērniem. “Zvanos iezīmējas baiļu un neziņas tēma, saistīta ar vīrusa izplatīšanos. Zvana cilvēki, kurus nomāc eksistenciālas problēmas - dzīves jēga, vientulība.” “Skalbes” uzticības tālrunis šobrīd kļuvis par atbalstu cilvēkiem ar psihiskām kaitēm, kuri nevar klātienē apmeklēt speciālistu.

Zane Avotiņa prognozē, ka nākotnē situācija garīgās labklājības ziņā var pasliktināties - cietīs cilvēki, kuri pēc dabas ir emocionālāki, kuriem pietrūkst atbalsta sistēmas - tuvinieku un draugu. Ilgstošas psihoemocionālas problēmas var būt tiem, kas piedzīvo darba, veselības vai tuvinieka zaudējumu.

Kas notiek aiz slēgtām durvīm?

Centrs “Dardedze”, kura mērķis ir pasargāt bērnus no vardarbības, tāpat kā citas organizācijas, šobrīd konsultē attālināti. “Kas notiek ģimenēs, mēs nezinām. Ja kādreiz teicām, ka neredzamais vardarbības veids ir seksuālā vardarbība pret bērnu, tad tagad no sabiedrības acīm ir pazuduši visi vardarbības veidi,” saka centra speciāliste Anda Avena. “Riski pieaug, jo zinām, ka ģimenēs vairāk lieto alkoholu. Mums ir aizdomas, ka fiziskā un emocionālā vardarbība ģimenēs pieaug.” Ārkārtas situācijas laikā uz centru zvana vecāki, kas nespēj vienoties, pie kura no abiem bērns uzturēsies izolācijas periodā. Ir gadījumi, kad vecāki krīzes situāciju izmanto, lai ierobežotu otra vecāka tiesības rūpēties par bērnu. “Spriedze un finansiālās problēmas mājās pieaug, rezultējoties emocijās, kas tiek izpaustas uz bērniem. Ir sarežģīti strādāt attālināti, un ja vēl jāpalīdz mācīties bērniem…

Tāpēc saprotam, ka problēmas var rasties ģimenēs, kurās līdz šim tādas nav bijušas.

Savukārt situācija ģimenēs, kurās pietrūkst izpratnes par bērnu audzināšanu, ir atkarības problēmas vai vecākiem ir garīga rakstura traucējumi, saasināsies. Mudinām pedagogus ar ģimenēm runāt ne vien par mācībām, bet arī par bērna psihoemocionālo stāvokli.” Vēl viens risks saistīts ar to, ka bērni izolācijas laikā daudz uzturas interneta vidē. Līdz ar to ir augstāka iespēja, ka viņi saskaras ar nepiemērotu saturu. “Ja pamanāt, ka aiz dzīvokļa sienas kaut kas notiek, nepalieciet vienaldzīgi, painteresējieties, kas notiek, vai ziņojiet dienestiem,” viņa mudina. Šis ir laiks, kad jāiesaistās katram. 

Visā Latvijā krīzes centru durvis ir vaļā un nepieciešamības gadījumā centri ir gatavi klientu pieplūdumam.

Rīgas krīzes centrs “Burtnieks” apkalpo esošos klientus un, lai gan ir gatavs uzņemt ģimenes vardarbībā cietušos, pagaidām klientu pieplūdumu nemana. Savukārt Ģimenes krīzes centrs “Mīlgrāvis” durvis vērs 15. aprīlī. Centra “Marta” Liepājas filiālē konsultāciju skaits turpina saglabāties konstants, stāsta filiāles vadītājs Juris Dilba. “No policijas datiem zinām, ka vardarbība ģimenēs ir pieaugusi, bet pagaidām izteiktu konsultāciju skaita pieaugumu nemanām. 

Iespējams, ka cietušajiem nav viegli vērsties pēc palīdzības un krīzes ietekmē ticība, ka kāds var palīdzēt, samazinās.

Tāpat kā pirms krīzes, cilvēki sūdzas par partnera vai pieaugušo bērnu vardarbīgumu. Mēs sakām, ka jāinformē policija, kas šajos apstākļos var operatīvi reaģēt.” Krīzes centra, kur varētu uzturēties vardarbībā cietušie, Liepājā nav, tuvākie centri atrodas Ventspilī un Dobelē. 

Ventspils krīzes centra ģimenēm un bērniem “Paspārne” vadītāja Ruta Šenkevica saka, ka iestāde turpina strādāt ierastajā režīmā, sniedzot pakalpojumu centrā esošajām ģimenēm. Ārkārtas situācijas laikā centrā ievietoti vairāki klienti, bet iemesli nav saistīti ar izolāciju - klienti sociālo dienestu redzeslokā bijuši jau iepriekš. Biežāk centrā, lai saņemtu konsultācijas, vēršas Kurzemes pašvaldību sociālo dienestu un bāriņtiesu darbinieki. Jautājumu loks saistīts ar Covid-19. Piemēram, kā rīkoties, ja vecāki inficējušies un jāizolē bērni, kuriem nav tuvinieku, pie kuriem palikt.

Ierastajā ritmā strādā arī nodibinājums “Centrs Valdardze” Valmierā.  

Šobrīd centrā uzturas vairāk pusaudžu ar destruktīvu uzvedību.

Tomēr, vai uzvedības izmaiņas saistītas ar izolāciju, vai arī iemesli ir citi, speciālisti pagaidām neņemas secināt.