Covid-19 krīze "restartēs" ne tikai ekonomiku un politiku, bet arī katra cilvēka domāšanu (27)

Pašizolēšanās un karantīna ir kas jauns mūsdienu cilvēku dzīvē, kas var tikt izmantots arī kā produktīvs sevis izpētes un atklājumu laiks. Kā norāda Agars, viņš no vairākiem akadēmiķiem ir dzirdējis, ka vismaz akadēmiskajā vidē ir vērojams zināms atvieglojums par pašizolācijas dzīvesstila kļūšanu par dzīves realitāti.

“Viņi jūtas nedaudz vainīgi, ka karantīnas dzīvesstils viņiem pat ļoti patīk. Tikmēr ir cilvēki, kuriem šis laiks ir ļoti smags – daudzi nolaiž rokas: dzer alkoholu, skatās “Netflix” un zviln dīvānā,” saka Agars.

Šajā laikā daudziem ir pārsteigums, cik tukšas ir lielās pilsētas un to ielas, kurās ap astoņiem rītā un četriem pēcpusdienā ierasti bija pilns mašīnām.

“Gājiens uz lielveikalu var likties dīvains un pat postapokaliptisks. Esmu daudz pieredzējis – kā cilvēki no iekštelpām raugās uz tevi, kas atrodas uz ielas. Esmu redzējis cilvēkus, kuri joprojām, it kā nekas nebūtu noticis, dodas ielās un ir ļoti draudzīgi. Tomēr – tagad ir fiziskās un sociālās izolēšanās laiks. Joprojām šķiet neticami, ka ir iespējams baudīt saulainu darba dienas rītu pilsētā un redzēt tukšas ielas,” raksta Agars.

Ir daudz runāts par to, ka Covid krīzei būs sekas faktiski visās dzīves nozarēs. Kā norādījis kāds Hārvardas universitātes profesors, Covid-19 krīze “restartēs globālo ekonomiku”. Arī britu Konservatīvās partijas politiķis Īans Dankans Smits pieļauj, ka koronavīruss var restartēt ne tikai ekonomiku, bet arī starpvalstu attiecības, piemēram, starp Lielbritāniju un Ķīnu.

“Ir skaidrs, ka globālajai ekonomiskajai un politiskajai sistēmai ir nepieciešams “restarts”. Tomēr es gribētu piebilst, ka pati galvenā restartēšanās jau notiks pašu cilvēku galvās. Tā ir tāda iedomāta domu atiestatīšana brīdī, kad iepriekš neiedomājamais ir kļuvis par realitāti.

Tiklīdz mēs pieņemam jauno realitāti, mēs varam sākt darīt kaut ko jaunu un ticēt, ka varam mainīt pasauli, kā arī varam mainīties mēs paši kā cilvēki,” norāda Agars.

Kā piemēru Agars min ideju, ka bāri bez cigarešu dūmiem reiz bija kaut kas neiedomājams. Jaunzēlandē tika paustas bažas par to, ka smēķēšanas aizliegšana bāros nozīmēs tūlītēju bāru bankrotu, jo cilvēki labāk izvēlēsies palikt mājās, kopā ar savu atkarību. Tomēr šis aizliegums stājās spēkā 2004. gadā, un cilvēku galvās notika domu “pārslēgšana” un jaunās realitātes pieņemšana.

“Tagad, ja tu ieej bārā un iededz šķiltavas, tas uzreiz liekas kas nosodāms un pilnīgi nepieļaujams. It kā jūs staigātu pa ielu ar mačeti rokās!” saka Agars.

Šis ir laiks, kad redzam pasauli, kurā gaiss mūsu pilsētās ir tīrāks, bet oglekļa izmešu ir daudz mazāk, nekā mēs varējām iedomāties. Un tas dod iespējas arī domāt jaunā veidā, radīt ko jaunu, kas agrākos apstākļos nebija iespējams.

“Domu restartēšana mani ietekmē arī kā universitātes pasniedzēju. Man vienmēr ir patikusi tiešās komunikācijas pieeja, kad klātienē tiecies ar studentiem un māci viņus. Tomēr – tagad man ir jāapgūst viss, ko piedāvā video konferences programmatūra, kā arī tas, kā kļūt produktīvākam, fiziski neizejot no savām mājām,” saka Agars.

Lai varētu lietderīgāk izmantot domāšanas pārmaiņas, ir jāpretojas slinkumam. Cilvēkiem pašlaik nav jādomā par to, kā pavadīt savu laiku – vai nu strādāt, vai atpūsties kruīza kuģa braucienā Karību jūras krastos. Iespējams, kāds varbūt par to domāja pirms “Covid-19” krīzes sākuma, taču nu apstākļi ir mainījušies.

“Mums jābūt priecīgiem par to, ka pasaulē nesākās “zaļo diktatūra”, kas ieviestu cita veida karantīnu – ceļošanas aizliegumus līdz brīdim, kamēr klimata krīze tiks atrisināta. Jārēķinās, ka agri vai vēlu sastrēgumi atgriezīsies lielo pilsētu ielās, bet cilvēki savus atvaļinājumus pavadīs kādās eksotiskās salās vai citās interesantās vietās.

Tomēr arī tad būs manāmas pārmaiņas – cilvēki vispirms domās par to, vai kādas konkrētas virsmas ir drošas, tiks domāts par roku tīrību. Jā, mums daudziem ir idejas, kā gūt labumus no samazinātas satiksmes intensitātes un kā mēs varam turpināt dzīvot, lai maksimāli ierobežotu kaitējumu klimatam,” saka Agars.

Cilvēkiem gan ir jāapzinās viens – pasaulē ir sākusies jauna ēra, un pasaule vairs nebūs tāda, kāda tā bija vēl pirms nepilniem diviem mēnešiem. Mainīsies gan pieeja ekonomikai, gan politikai, gan arī pašu pasaules iedzīvotāju ikdienas dzīvei.

“Paskatīsimies vēsturē – vairākas Eiropas valstis pēc Otrā pasaules kara piedzīvoja situāciju, kad valstīs valdīja bads. Pagāja vairākas desmitgades, un bads Eiropā nav problēma. Tomēr – mēs redzam, ka ir “iebraukts otrā grāvī”, jo jaunākajām paaudzēm ir būtiskas problēmas ar lieko svaru,” spriež Agars.

Noslēgumā profesors piebilst, ka uztraukties nav par ko – cilvēki tāpat atgriezīsies savās darba vietās un dosies ceļojumos. Tomēr dzīve būs citāda, jo cilvēki vairāk domās par sevi, par savu apkārtējo vidi un to, kā vairāk sevi pasargāt.