Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās apakšpadomē (PINTSA) nav izdevies saskaņot jauno skolotāja profesijas standartu, vienlaikus nolemjot to pilnveidot, ņemot vērā sociālo partneru izteiktās bažas, aģentūra LETA uzzināja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā (LIZDA).
Pēc arodbiedrības paustā, PINTSA 8.aprīļa elektroniskajā sēdē Izglītības un zinātnes ministrija, Zemkopības ministrija, Valsts Izglītības satura centrs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saskaņoja izskatāmos jautājumus, tostarp arī profesijas standartu "Skolotājs".
Turpretī LIZDA, Latvijas Brīvo Arodbiedrību savienība un Latvijas darba devēju konfederācija iebilda pret profesijas standarta saskaņošanu pašreizējā redakcijā.
Savukārt Labklājība ministrija to saskaņoja, bet aicināja ņemt vērā LIZDA norādītās nepilnības. Pēc arodbiedrības paustā, ministrijas pārstāvji uzsvēruši, ka profesijas standarta projekts ir izstrādāts pretrunā normatīvajiem aktiem izglītības jomā un izstrādātājai profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrādes metodikai.
Rezultātā pieņemts lēmums nesaskaņot jauno profesijas standartu "Skolotājs". LIZDA norādīja, ka projekta pilnveidē iesaistītajām pusēm jārod labākais risinājums, kas nodrošinātu kvalitatīvu izglītības saturu skolotāju sagatavošanā.
LIZDA ieskatā, projekts līdzšinējā redakcijā rada riskus turpmākai kvalitatīvai pirmsskolas izglītības īstenošanai un pirmsskolas skolotāja profesijas prestiža pazemināšanai.
Analizējot iepriekš izstrādāto projektu, LIZDA un Pirmsskolas izglītības asociācija secināja, ka pirmsskolas skolotājiem turpmāk var būt nepietiekamas prasmes, attieksmes, profesionālās zināšanas un kompetences, lai īstenotu jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un iekļaujošu izglītību. LIZDA pauda bažas, ka turpmāk var tikt apdraudēta pirmsskolas izglītības attīstība un pētniecība Latvijā.
Ja tiktu pieņemts "Skolotāja" standarta projekts esošajā versijā, tad skolotājiem turpmāk Latvijā būtu liegta iespēja iegūt bakalaura grādu tieši pirmsskolas izglītībā. Programma paredzēja tikai kopīgu pirmsskolas un sākumskolas skolotāja kvalifikāciju.
Pirmsskolas skolotājam, kurš vēlētos iegūt bakalaura grādu, 3. un 4.kursā obligāti būtu jāapgūst sākumskolas skolotāja kvalifikācija un jādodas praksē uz sākumskolu, tādā veidā netiktu padziļinātas profesionālās zināšanas un kompetences tieši pirmsskolas izglītībai aktuālos jautājumos, uzskata LIZDA. Pirmsskolas skolotājiem tiktu liegta iespēja par valsts budžeta līdzekļiem iegūt profesionālā bakalaura grādu pirmsskolas izglītībā, pauda arodbiedrībā.
LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsvēra, ka profesijas standarts ir jāpilnveido. "Ministrijai ir savi iemesli, kādēļ standarta virzība tagad ir tik sasteigta, taču nav pieļaujama kvalitātes upurēšana Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta naudas un darba spēka trūkuma pirmsskolās dēļ," uzsvēra Vanaga.
Viņa norādīja, ka arodbiedrībai ir svarīgi, lai standarts tiek izstrādāts kvalitatīvi, jo tas ietekmēs augstskolu pedagoģijas studiju programmu saturu, no kā, savukārt, atkarīga pedagogu spēja realizēt pirmsskolas izglītības vadlīnijas jeb veikt savu darbu ikdienā pirmsskolas izglītības iestādēs.
LIZDA arī akcentēja, ka ir gatava sadarboties ar IZM un kopīgi meklēt labāko risinājumu, lai pirmsskolas skolotāju sākotnējās izglītības un kvalifikācijas prasībās tiktu ietvertas visas nepieciešamās prasmes, attieksmes, profesionālās zināšanas un kompetences, lai īstenotu jaunās pirmsskolas izglītības vadlīnijas un iekļaujošu izglītību.
