Kad Ķīnas pirmais sejas masku un medicīniskā aprīkojuma sūtījums ieradās Belgradā, Serbijas prezidents lidostā skūpstīja Ķīnas karogu. Savukārt Ungārijas un Čehijas amatpersonas Covid-19 epidēmijas laikā kritiski izteikušās par Eiropas Savienības piedāvāto palīdzību un slavējušas Ķīnu, vēsta aģentūra AP.
Ķīnas tēlu daudzu pasaules valstu acīs pabojāja valsts sākotnēji lēnā reakcija uz jaunā koronavīrusa izplatību un centieni noklusēt epidēmijas sākšanos. Tomēr vairākās Austrumeiropas valstīs Ķīnai gan nav bijis īpašu problēmu ar iepriekš iegūtās ietekmes un tēla saglabāšanu.
Savu tēlu citās valstīs Ķīna tagad aktīvi spodrina ar “sejas masku diplomātiju” - tā ir maigās varas, politiskās dienaskārtības un palīdzības kombinācija, kuras mērķis ir Ķīnu parādīt kā dāsnu un efektīvu sabiedroto.
Ķīna jau gadiem ilgi stiprinājusi savu politisko un ekonomisko ietekmi virknē Dienvidaustrumeiropas valstu ar savu globālo investīciju projektu starpniecību.
Savukārt pēc Covid-19 pandēmijas sākuma Ķīnas jaunākie tēla stiprināšanas pasākumi raduši dzirdīgas ausis tādās valstīs kā, piemēram, Serbija un Ungārija, kur populistiskie līderi cenšas uzturēt labas attiecības gan ar Ķīnu, gan Krieviju.
Pandēmijas laikā Ķīnas sejas masku un medicīniskā aprīkojuma piegādes tika slavētas arī Itālijā, Spānijā, Nīderlandē un Slovākijā, tomēr vēlāk izskanēja informācija, ka daļa Ķīnas piegādāto produktu izrādījusies defektīva.
“Mums jāņem vērā, ka šajā dāsnumā ietilpst arī ģeopolitiskā komponente, ieskaitot cīņu par ietekmi,” nesen attiecībā uz Ķīnu izteicās Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs.
Ķīnas amatpersonas vairākkārt noliegušas, ka, pandēmijas laikā sniedzot palīdzību citām valstīm, Pekina domā par jebkāda politiska labuma gūšanu, apgalvojot, ka šādas apsūdzības esot sekas Rietumu aizspriedumiem par Ķīnas mērķiem starptautiskajā arēnā.
Laikā, kad ES valstis cīnījās ar Covid-19 epidēmiju aizsardzības līdzekļu un medicīniskā aprīkojuma trūkuma apstākļos, Ķīnas sūtījumi tika atzinīgi novērtēti arī tad, ja par tiem bija jāmaksā.
Tikmēr ES kandidātvalsts Serbija izlikās neredzam Briseles piedāvājumus palīdzēt cīņā ar koronavīrusu, tā vietā valsts kontrolētajos medijos skaļi jūsmojot par sadarbību ar Ķīnu.
Serbijas Ķīnu slavinošie pasākumi ietvēra, piemēram, arī Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina plakātu izvietošanu Belgradas ielās. Tikmēr Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs Sji regulāri dēvē par savu “brāli”.
“Eiropas solidaritāte neeksistē. Tikai Ķīna var palīdzēt,” Vučičs paziņoja pagājušajā mēnesī, Covid-19 dēļ valstī izsludinot ārkārtas stāvokli.
Serbijas valdība pat ierosināja uzcelt pieminekli par godu valsts draudzībai ar Ķīnu. Šis ierosinājums gan izsauca eiropeiski noskaņoto serbu neapmierinātību.
Serbija un Ungārija ir divas no galvenajām valstīm, caur kurām Ķīna stiprina savas pozīcijas Eiropā ar dažādu infrastruktūras un investīciju projektu starpniecību.
Ķīnas investīcijas Serbijā ietver sešu miljardu ASV dolāru aizdevumu ceļu, dzelzceļu un spēkstaciju celtniecībai, kā arī līgumus par 5G mobilo sakaru tīkla un sejas atpazīšanas tehnoloģiju ieviešanu.
ASV un citu rietumvalstu amatpersonas brīdinājušas, ka šāda Pekinas “parādu slazda” diplomātija var apdraudēt valstu suverenitāti, ja tās nespēs atmaksāt Ķīnas izsniegtos aizdevumus.
Tikmēr Ungārijas autoritārā valdība Covid-19 krīzes laikā regulāri slavējusi Ķīnu un citas Āzijas valstis par palīdzību cīņā ar epidēmiju.
Tajā pašā laikā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un valdības ministri regulāri sūdzas par nepietiekamo ES atbalstu un nosoda citu valstu kritiku par Orbāna centieniem nostiprināt varu epidēmijas aizsegā.
Eksperti, kas seko līdzi Ķīnas aktivitātēm Eiropas dienvidaustrumos, šomēnes brīdināja, ka Ķīna pēdējā laikā reģionā ir būtiski palielinājusi aktivitātes līmeni gan politiskajos un ekonomiskajos, gan arī sociālajos jautājumos.
Savukārt Čehijas prezidents Milošs Zemans, kurš regulāri pozitīvi izsakās gan par Ķīnu, gan par Krieviju, martā televīzijā uzrunājot valsts iedzīvotājus, izteicās, ka Ķīna esot bijusi vienīgā valsts, kas palīdzējusi Čehijai sagādāt cīņai ar Covid-19 nepieciešamo aprīkojumu.
Tikmēr eksperts Ķīnas jautājumos Martins Hala valsts amatpersonu Ķīnai adresētos slavinājumus nodēvējis par apjomīgu propagandas kampaņu. Viņš uzsver, ka piegādes no Ķīnas, kas tiek uzdotas par palīdzību, ir vienkārši komerciāli sūtījumi no Ķīnas, par kuriem Čehija maksā.
