Kā ārkārtas situācija ietekmējusi tiesu darbu?

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: LETA

Lai gan ārkārtējā situācija valstī ir ietekmējusi arī tiesas mutvārdu procesu norisi klātienē, tiesu darbs turpinās, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem.Administratīvā rajona tiesa 2020.gada 9.aprīlī pirmo reizi izskatīja administratīvo lietu, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču pakalpojumu.

Izskata vairāk nekā septiņus tūkstošus lietu

Kopš 14.marta (līdz 15.aprīlim) Latvijas tiesas ir izskatījušas 7024 lietas, no kurām lielākā daļa jeb 4073 bijušas civillietas, kas skatītas mutvārdu procesā.

Tāpat rakstveidā izskatītas vēl 1570 civillietas. Tiesās arī mutvārdu procesā izskatītas 290 krimināllietas, bet 179 krimināllietas skatītas rakstveida procesā. Savukārt 415 administratīvo pārkāpumu lietas izskatītas mutvārdu procesā, bet 235 - rakstveida. Turpretim 156 administratīvās lietas izskatītas rakstveida procesā, bet 156 - mutvārdu. 

Viņa atzīmēja, ka pēdējā mēneša laikā 792 tiesas sēdes notikušas videokonferenču režīmā. To skaits palielinājies, salīdzinot ar šā gada februāri, kad notika 350 sēdes. 

Pirmo reizi izskata lietu, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču pakalpojumu

Administratīvā rajona tiesa 2020.gada 9.aprīlī pirmo reizi izskatīja administratīvo lietu, izmantojot Microsoft Teams videokonferenču pakalpojumu. Šis pakalpojums tiesnešiem un lietas dalībniekiem deva iespēju piedalīties tiesas sēdē attālināti – katram no savas atrašanās vietas. Lai piedalītos tiesas sēdē, bija nepieciešama viedierīce, kas aprīkota ar kameru un mikrofonu, piemēram, atbilstoši aprīkots dators vai telefons.

Konkrētā administratīvā lieta tika skatīta trīs tiesnešu sastāvā, tāpēc izaicinājums bija ne vien komunikācija ar lietas dalībniekiem, bet arī savā starpā, jo tiesneši neatradās vienkopus. Gan tiesneši, gan lietas dalībnieki atzina, ka tiesas sēdes organizēšana klātienē ir vienkāršāka un ērtāka, taču šis ir pieņemams risinājums ārkārtējās situācijas laikā, kas konkrētajā gadījumā ir veicinājis lietas ātrāku izskatīšanu.

Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja Ilze Freimane norādīja, ka šobrīd ir būtiski meklēt jaunus tehniskos risinājumus, kas ir pieejami pēc iespējas plašākam personu lokam. Tas ir svarīgi, lai turpinātu lietu savlaicīgu izskatīšanu, vienlaikus veicinot valstī noteikto fiziskās distancēšanās prasību ievērošanu. Microsoft Teams videokonferenču pakalpojums ir izmantojams, ja lietas izskatīšanā nav iesaistīts pārāk plašs personu loks, tādēļ tas ir viens no iespējamajiem risinājumiem drošai tiesas sēžu organizēšanai.

Videokonferences - iespēja lietas skatīt attālināti

Foto: Tiesu administrācija

Desmit gadu laikā Tiesu administrācija ar videokonferences iekārtām ir aprīkojusi visas tiesas. Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" ietvaros katrā lielajā tiesā izveidotas divas šādi aprīkotas zāles, bet mazākās tiesās – pa vienai.

Tā kā videokonferenču izmantošana iegūst aizvien lielāku popularitāti, tiesu modernizācija tie turpināta.

 "Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Justīcija attīstībai"  ietvaros ar videokonferenču iekārtām papildus aprīkotas vēl 18 telpas, kuras jāizmanto tieslietu sistēmā nodarbināto apmācībām, tādā veidā atslogojot tās videokonferenču iekārtas, kas šobrīd tiek izmantotas mācību un administratīvajām vajadzībām, bet kuras var izmantot tiesas sēdēs. Tātad šobrīd videokonferenču iekārtas ir uzstādītas ne tikai tiesās, bet arī prokuratūrā, Valsts policijā un citās iestādēs.

Viena videokonferenču iekārta ar visu nepieciešamo aprīkojumu izmaksā vidēji 35 000 eiro.

Savukārt attālinātā režīmā organizēts tiesas process uz viena ieslodzītā konvojēšanas reizi vien ļauj ietaupīt 200 līdz 500 eiro.

Ja, uzsākot tiesu modernizāciju, mērķējām uz 1000 videokonferencēm gadā, tad pašlaik notiek jau vairāk nekā tūkstotis videokonferenču mēnesī. Tātad tiesas šo iespēju izmanto arvien biežāk, nodrošinot gan labāku piekļuvi tiesām tiesu teritoriālās reformas ietvaros, gan arī ekonomējot līdzekļus, savulaik norādījis Tiesu adminstrācijas direktors Edvīns Balševics.

Pašlaik aprīkotas 96 tiesu sēžu zāles ar videokonferenču iekārtām, vairāk kā 300 tiesu sēžu zāles aprīkotas ar audio iekārtām (~99.3% no kopējā zāļu skaita), Ieslodzījumu vietas aprīkotas ar 14 videokonferenču iekārtām, Valsts policijai 6 iekārtas, Prokuratūrai 5 iekārtas.

Ko par videokonferenču iespējām saka tiesneši?

Signe Grīnberga – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja p.i. :

Videokonferenču izmantošana ir ļoti efektīva apcietinājumā esošām personām, kuras nav jākonvojē uz tiesas zāli, līdz ar to tiek atvieglots konvoja dienesta darbs. Arī ieslodzītajiem, kas ārstējas Olaines cietuma slimnīcā.

Vivita Freimane – Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese:

Tiesu pieejamības veicināšanā, nozīmīga loma ir tiesas procesu modernizācijai, tāpēc īpaši jāakcentē tieši videokonferenču sekmīga izmantošana visa veida procesos, tajā skaitā arī starptautiskas sadarbības ietvaros un video režīma izmantošanā ar prokuratūras iestādēm dažādu krimināllietu kategoriju iztiesāšanā.

Tomēr jāatzīst, ka tiesnesim patiesāks viedoklis par personību veidojas lietu iztiesājot klātienē, kā to nosaka KPL. Esmu uzklausījusi apsūdzēto iebildumus pret videokonferenču izmantošanu, bet ir arī bijuši lūgumi tiesas sēdi organizēt tikai videokonferences režīmā, kas ir lētāk, ērtāk un ātrāk un to vienmēr esmu atbalstījusi. Manuprāt, paredzot lietu skaitu, kas būtu izskatāmas videokonferences režīmā, nepieciešams aprīkot vēl vairāk tiesas sēžu zāles ar papildus videokonferenču iekārtām.

Tiesnese Ieva Kulagina – Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese:

Mans viedoklis par videokonferenču izmantošanu tieši krimināllietās ir tāds, ka to izmantošana ne vien  ļauj būtiski taupīt valsts resursus ieslodzīto personu konvojēšanai uz tiesas sēdēm (transports, konvoja darbinieku darbs tiesā personas fiziskai konvojēšanai uz tiesas sēžu zāli), bet arī no ieslodzīto personu tiesību viedokļa, jo ir atbalstāms princips, ka ieslodzītā un notiesātā persona nebūtu “jāizrauj” no savas ierastās vides, piemēram, Latvijas Cietumu slimnīcā, kur notiek no dažādām vielām atkarīgo ieslodzīto ārstēšana un rehabilitācija, Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem, kur notiek nepilngadīgo personu mācības skolā, Iļģuciema cietuma, kur notiesātās sievietes mācās un/vai strādā. Mums kā tiesnešiem būtu pēc iespējas jācenšas ievērot ieslodzīto personu tiesības ieslodzījuma vietā netraucēti pildīt šo personu resocializācijas plānā noteiktās darbības attiecībā uz mācībām, darbu un dažādām resocializācijas programmām. Tādējādi, manuprāt, būtu tikai atbalstāma arvien plašāka videokonferenču izmantošana, arī tādu kriminālprocesiem pakārtotu lietu izskatīšanā, kā pirmstermiņa atbrīvošana, apcietinājuma izvērtēšana u.c.

Ziņots, ka 16.martā, tieslietu ministrs Jānis Bordāns apstiprinājis vadlīnijas attiecībā uz rajona (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darba organizāciju ārkārtējās situācijas laikā, lai novērstu riskus tiesu darbinieku un apmeklētāju veselībai un pielāgotu tiesu darbu valstī noteiktajiem piesardzības pasākumiem.

Bordāns uzsver: “Sagatavotās vadlīnijas rajona (pilsētu) un apgabaltiesu darba organizēšanai nodrošinās vienotu rīcību ārkārtējās situācijas laikā, ņemot vērā valstī noteiktos piesardzības un drošības pasākumus.”

Vadlīnijas noteic, ka neatliekamos gadījumos tiesas sēdes ārkārtējās situācijas laikā, ja tas iespējams, organizē, izmantojot videokonferenci. Tomēr, ja tiesas sēde tiek organizēta klātienē, starp personām tiesas sēdē nodrošināmi īpaši piesardzības pasākumi, tostarp nepieciešamā distance.

Savukārt lietu dalībnieki ir stingri aicināti nedoties uz tiesu, ja uz viņiem ir attiecināmi Ministru kabinetā noteiktie ierobežojumi vai ir jebkādas augšējo elpceļu saslimšanas pazīmes. Ikviens ir aicināts sazināties ar tiesu telefoniski vai elektroniski. Personām, kurām būs pamatota nepieciešamība apmeklēt tiesu klātienē, tiks lūgts rakstiski apliecināt, ka viņa vai viņas kontaktpersona pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējusi COVID-19 skartās valstis.

Lai ārkārtējās situācijas laikā pasargātu tiesu darbiniekus - tiesu kancelejas no privātpersonām pamatā nepieņems un neizsniegs dokumentus (arī zemesgrāmatu jautājumos), izņemot gadījumos, kad likumā noteikts, ka dokumentus tiesā var iesniegt tikai personiski (ievērojot drošības pasākumus). Tiesas dokumenti tiks paziņoti un tiesā dokumentus varēs iesniegt, izmantojot pastu, e-pastu vai tiešsaistes sistēmu (likumā noteiktajos gadījumos). Tiesā dokumentus varēs iesniegt arī, atstājot īpašā dokumentu nodošanas punktā vai pastkastē pie tiesas.

Tiesas turpinās savu darbu sabiedrības interesēs, ņemot vērā Augstākās tiesas priekšsēdētāja 2020.gada 16.marta paziņojumā noteiktos piesardzības pasākumus. Beidzoties ārkārtējai situācijai, tiesas nodrošinās pārcelto lietu izskatīšanu ārpus kārtas. Tiesas sazināsies ar visu pārcelto mutvārdu procesu dalībniekiem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu