Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli. Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta (IKP), aģentūrai LETA atzina Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.
Eksperts atgādināja, ka MUN tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. "Tas laiks ir pagājis. Šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā MUN laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt," uzskata Dābols.
Viņa ieskatā, Veselības ministrijas (VM) priekšlikums ieviest solidāru līdzdalību veselības aprūpē ir solis uz kompromisu. "Ideja nav jauna, bet piedāvājums noteikt, ka 1% veselības nodoklis tiks attiecināts ne vien uz vispārējā nodokļu režīmā, bet arī uz mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem, ir saprātīgs risinājums. Un tas noteikti ir avots, kur varētu rast papildu finanšu "piešprici" veselības nozarei," pauda asociācijas pārstāvis.
Dābola vērtējumā, "ideālais scenārijs" būtu atcelt MUN režīmus un visiem pārreģistrēties kā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA).
"Būtu vienkārši jāpasaka - jūs vairs neesat nekādi mazie, esat normāli uzņēmumi un tā arī strādājiet. Ja valsts vēlas atbalstīt jaunos uzņēmumus, var apsvērt jaunuzņēmumu nodokļa ieviešanu, bet atbalstam jaunuzņēmumiem drīzāk vajadzētu būt citā formā, nevis īpašā nodokļu režīmā," piebilda eksperts.
Tāpat Dābols norādīja, ka Latvija Eiropā ir unikāla ne viens ar MUN režīmu, bet arī nodokļu slogu no IKP. "Šobrīd nodokļu slogs no IKP Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) - nedaudz virs 31%, un priekšlikumos par izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā vairāk izskan idejas nodokļus pazemināt, taču tad arī kopbudžeta ieņēmumi saruktu. Tā vietā nodokļu slogu varētu sabalansēt, palielinot to līdz politiķu solītajiem 33%," uzsvēra Dābols, piedāvājot apsvērt iespēju paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm.
Viņa ieskatā, kopējā nodokļu sloga no IKP palielināšana ļautu papildināt Valsts kasi un rast papildu budžetu arī veselības aprūpei.
"Ar kopbudžeta ieņēmumiem nepietiks, lai izpildītu visas veselības aprūpes vajadzības un veselības pakalpojumu saņēmējs sajustu pozitīvas izmaiņas. Ideja, pie kuras izvērtēšanas varētu atgriezties, ir apsvērt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Tas varētu palīdzēt nodrošināt veselības aprūpes sistēmas optimālu darbību, jo cilvēki zinātu, par ko maksā, un uz savas ādas sajustu veselības pakalpojumu pieejamību. Bet veselības sistēmā vēl ir jāveic reformas, kas vajadzīgas augstākai efektivitātei," klāstīja eksperts.
Jau ziņots, ka, atbilstoši valdības deklarācijai, Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31.maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.
Ministrijas iepriekš izstrādātajā un valdībā izskatītajā ziņojumā rosināts diskutēt par diviem iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitātes scenārijiem, kur katrs paredz vēl virkni variantu, ar kurām iecerēts mainīt līdzšinējo sistēmu. Pirmais scenārijs paredz paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu, bet IIN un solidaritātes nodoklis tiek saglabāti nemainīgi. Savukārt otrs scenārijs paredz atcelt diferencēto neapliekamo minimumu un solidaritātes nodokli, mainot IIN likmes.
Ar izmaiņām nodokļu pamatnostādnēs piedāvāti vairāki scenāriji atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstus. Tiesa, atvieglojums par apgādībā esošām personām visos scenārijos saglabātos 250 eiro apmērā.
Ņemot vērā iepriekš valdībā pieņemto lēmumu, paredzēts no 2021.gada celt minimālo algu no līdzšinējiem 430 eiro līdz 500 eiro.
Tāpat gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu.
Ziņojumā arī piedāvāti divi scenāriji minimālā valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) apmēra ieviešanas scenāriji. Pirmais scenārijs paredz, ka pie minimālās darba algas 430 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 150,89 eiro. Bet otrajā scenārijā - pie minimālās darba algas 500 eiro mēnesī minimālās sociālās iemaksas būtu 175,45 eiro mēnesī.
