Egoisms, kas ilgtermiņā var maksāt dārgi jeb Covid-19 ietekme uz medicīnas preču eksportu

FOTO: Reuters / Scanpix

Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ turpina mirt tūkstošiem cilvēku. Tas cilvēkos rada bažas arī par savu veselību, un šajā brīdī izteikti “ieslēdzas” arī dažādi pašaizsardzības instinkti. Tas pats notiek arī valstu līmenī, jo periodiski iespējams redzēt, kā protekcionisma politika ņem virsroku, vēsta “Financial Times”.

It īpaši tas ir attiecināms uz vitāli svarīgu medicīnisko līdzekļu nodrošinājumu, kā sejas maskām. Atsevišķas valstis un reģioni ir būtiski mainījuši savus noieta tirgus medicīniskajam aprīkojumam. Bet ir valstis, kas vispār ir liegušas medicīniskā aprīkojuma eksportu uz citām valstīm.

Tāpat, piemēram, ASV ir apsūdzētas savdabīgā pirātismā – cenšoties par izdevīgākiem noteikumiem pārpirkt kravas, kas jau sagatavotas nosūtīšanai uz citām valstīm. Atsevišķu ASV štatu gubernatori ir apsūdzējuši citu valstu valdības līdzīgā rīcībā. Īstu pierādījumu gan, ka valstis tā tik tiešām rīkotos, nav. Tomēr šodienas apstākļos ir vairāk nekā skaidrs, ka valstis cenšas nodrošināt ekipējumu, kas glābj dzīvības pietiekamos apjomos, un nereti ķeras klāt arī pie ne tik “tīriem” līdzekļiem.

Būtiski saprast, ka viens no blakusefektiem gadījumā, ja tirgū sāk trūkt kādas grupas preču, ir straujš cenu pieaugums. Daudzi uzņēmumi, kuri ražo medicīniskos līdzekļus, uzstāj, ka cenu celšana nav saistīta ar vēlmi nopelnīt, bet gan ar pieaugošajām izmaksām. Respektīvi – pieprasījums pieaug, līdz ar to ir vajadzīgs darbaspēks, kā arī izejmateriāli, kuru iegūšana var būt problemātiska. Savukārt tie, kuri vēlas iepirkt medicīniskos līdzekļus, nereti izvērš savdabīgu karu savā starpā, kurā ir iesaistīti ne tikai pircēji, bet arī ražotāji un izplatītāji.

Atsevišķas Ķīnas kompānijas atklājušas “Financial Times”, ka tās preci nosūta tam pircējam, no kura pirmā saņem maksājumu. Savukārt dažas valdības vaino uzņēmējus, ka tie uzstāda nepieņemamus priekšapmaksas noteikumus.

Šajā situācijā protekcionisms var sasniegt nepieredzētu līmeni. Piemēram, ASV šomēnes pirmo reizi kopš Korejas kara laika tika pieņemts kāds “aizmirsts” likums – Aizsardzības ražošanas likums. Tajā teikts, ka kompānijai 3M jāražo vairāk N95 respiratoru. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps pieprasījis kompānijai, lai tā pārtrauc pārdot un eksportēt maskas Kanādai un Latīņamerikas valstīm. Kanādas amatpersonas ir paudušas neizpratni un nožēlu par šādu Trampa soli, privātās sarunās saucot to par nodevību.

Baltais nams un 3M ir panākuši vienošanos par to, ka kompānija importēs 166,5 miljonus masku ASV no Ķīnas, Singapūras un Dienvidkorejas, kā arī – tiks ļauts eksports tuvākajiem tirdzniecības partneriem – Kanādai un dažām Latīņamerikas valstīm.

Citos gadījumos, kad pircēji ir tiešā veidā norādījuši uz ASV iespējamo pirātismu, lai iegūtu medicīnisko aprīkojumu, Tramps ir noliedzis jebkādu Savienoto Valstu saistību ar ārvalstu politiķu apsūdzībām.

Tā, piemēram, divi Francijas reģioni un vairāki Brazīlijas štati pauduši atklātu neapmierinātību par to, ka viņu veiktais pasūtījums ir nonācis nevis sākotnējā galamērķī, bet gan ASV. Vācijas amatpersonas ir apsūdzējušas ASV respiratoru kravas konfiscēšanā laikā, kad medicīniskais aprīkojums bija ceļā no Ķīnas uz Berlīni un kravas lidmašīna bija piestājusi Bangkokā. Uzņēmums 3M gan noraidīja šādus apgalvojumus, sakot, ka tiem neesot pierādījumu.

Patiesību sakot, ne tikai ASV ir ķērusies pie pamatīgas protekcionisma politikas īstenošanas. Šveicē bāzētās Sentgālenas universitātes izveidotā Globālā tirdzniecības trauksmes noteikšanas komanda norāda, ka vairāk nekā 75 pasaules valstis pēdējo mēnešu laikā ir noteikušas atsevišķus tirdzniecības ierobežojumus un pat liegumus. Faktiski visi ir saistīti tieši ar medicīnisko nodrošinājumu un medikamentiem. Šo valstu vidū ir Eiropas Savienības valstis, Indija, Krievija, Ķīna un Brazīlija.

Cīņa par plaušu ventilatoriem un sejas maskām var izplatīties vēl tālāk.

Pastāv bažas, ka brīdī, kad izdosies atrast efektīvas zāles pret Covid-19, atsevišķas valstis var vienkārši atteikties dalīties ar pārējo pasauli, tādējādi – tikai lokāli uzlabojot situāciju, bet ne globāli.

Tieši tāpēc daudzas valstis un uzņēmumi pauž bažas par to, ka šo situāciju savā labā var izmantot atsevišķi zāļu ražotāji, kuri savu peļņu var nospraust augstāk par sabiedrības veselības interesēm. Tomēr vienprātība pastāv vienā aspektā – ja kāds tik tiešām tā rīkosies, tad tiks darīts viss iespējamais, lai mantkārīgās puses reputācija tiktu ievērojami sabojāta.

Valdībām ir jāmeklē kāds efektīvs veids, kā nodrošināt medicīnisko aprīkojumu ne tikai pašlaik, bet arī ilgtermiņā. Sentgālenas universitātes komanda norāda, ka situācija nav tik drūma – 79 valstis pasaulē ir liberalizējušas tirdzniecības noteikumus tieši attiecībā uz medicīnisko aprīkojumu.

Tā kā līdz Covid-19 vakcīnai vēl ir jāgaida, pastāv reālas bažas par to, ka pēc neliela atslābuma pasaulē var sākties otrais pandēmijas vilnis. Un tieši tad var atklāties, ka dažu valstu īstermiņa domāšana var negatīvi ietekmēt spēju tikt galā ar slimības otro vilni.

Kā norāda “Financial Times”, Covid-19 krīzes iespaidā demokrātiskās valstis ir sākušas domāt vairāk par sevi un savām vajadzībām.

Tomēr valstīm jāatceras, ka vēlāk, kad tiks izstrādātas zāles un vakcīna pret Covid-19, egoisms ilgtermiņā var izrādīties ļoti sāpīgs.

Uz augšu
Back