Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Latvijas ceturtdien skaidroja ES rīcību cīņā ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām.
Uz žurnālistu jautājumiem atbildēja EP deputāti Ivars Ijabs, Nils Ušakovs, Inese Vaidere un Roberts Zīle. Šie deputāti ikdienā strādā EP Budžeta (N. Ušakovs, R.Zīle) un Ekonomikas un monetāro jautājumu (I. Ijabs, I. Vaidere, R. Zīle) komitejās, kuru dienaskārtībā jau nonākuši vai vēl nonāks likumprojekti cīņai ar krīzes sekām.
ES kopumā krīzi pārdzīvos, taču vēl kāda dalībvalsts savienību varētu atstāt
Vērtējot potenciālos ES sabrukšanas riskus, deputāts Nils Ušakovs (S) preses konferencē pauda uzskatu, ka ES nākotnes riski patlaban ir ļoti lieli, jo savienība tikai nupat ir piedzīvojusi Breksitu populisma dēļ.
"Nevar izslēgt iespēju, ka Covid-19 krīzes dēļ vēl kāda valsts izstāsies, ja ņem vērā kaut vai Ungārijā notiekošās "demokrātijas tendences". Kopumā gan uzskatu, ka ES "noturēsies", jo sabrukums būtu krietni smagāks, nekā jebkurš cits risinājums," pauda Ušakovs.
Savukārt EP deputāts Ivars Ijabs (AP) pauda nostāju, ka ES laika gaitā "ir izrādījusies krietni sīkstāka", jo jau 2008.gada krīzes laikā daudzi runāja par tās pajukšanu.
"Vienlaikus, šajā mirklī nebūtu vērts riskēt, jo "eiroskeptikas vilnis ir ticis ļoti tālu". Jāraugās, piemēram, uz Itāliju, kas ir viena no dibinātājvalstīm - ja nespēsim panākt, ka tur sabiedriskās domas līmenī notiek pārmaiņas un cilvēki jūt, ka Eiropa tiešām viņiem palīdz, varam piedzīvot turbulenci, ka kāds arī izstājas," sprieda politiķis, piebilstot, ka kopumā par ES nākotni viņš ir salīdzinoši optimistisks.
Tikmēr EP deputāte Inese Vaidere (JV) pauda uzskatu, ka ES sabrukšanas risks nav liels, jo dalībvalstis ir sapratušas, ka kopā var paveikt un arī sasniegt vairāk. Pēc viņas vārdiem, sākotnēji varētu būt grūtības gan ar Vienotā tirgus ievērošanu, gan ar ceļošanas atjaunošanu un Šengenas zonas atjaunošanu.
Zīle: Izšķiroši būs ar ekonomiku saistītie jautājumi
Runājot par ES nākotni, EP deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka izšķiroši būs ar ekonomiku saistītie jautājumi. Viņaprāt, ja Vācija un Nīderlande sapratīs, ka visas pandēmijas atbalsta programmas caur Eiropas Centrālo banku 750 miljardu eiro apmērā, iespējams, aizies Itālijas vērtspapīru uzpirkšanai, minētās valstis varētu rīkoties citādāk.
Zīle uzsvēra, ka parasti paliek neievērots makroekonomiski būtisks skaitlis, proti, Nīderlandē tā saucamais tekošais konts jeb pārpalikums gadu gaitā ir izaudzis līdz 10% no "vecā" iekšzemes kopprodukta, bet Vācijai - līdz 7%. Tas nozīmē, ka abas valstis, izmantojot eirozonu, ļoti daudz pārdod. Tā ir viņu ekonomiskā interese, sacīja Zīle.
"Ja Nīderlande un Vācija sajutīs, ka tas var sabrukt Itālijas, Spānijas vai kādas citas valsts dēļ, kompromiss tiks atrasts. Es ceru, ka Eiropas nākotne nav saistīta ar plāniem par milzīgām federālām uzbūvēm, bet vienoties par godīgu konkurenci Vienotajā tirgū un tikai tad pakāpeniski skatīties, kas vēl ir darāms," skaidroja EP deputāts.
Ijabs: Atkopšanās plāns nedrīkst veicināt nevienlīdzību ES dalībvalstu vidū
Vienojoties par ES atkopšanās plānu pēc Covid-19 krīzes, nedrīkst pieļaut, ka tā rezultātā tiktu veicināta nevienlīdzība starp dalībvalstīm, norādīja EP deputāts Ivars Ijabs (AP).
Šodien EP attālināti notiks Eiropas līderu sanāksme par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radīto krīzi un tās pārvarēšanas plānu, un Ijaba ieskatā sarunas notiks līdz pat rīta gaismai.
Viņaprāt, galvenās sarunas būs par to, vai ES dalībvalstis solidāri ieguldīs dalībvalstu ekonomikas atjaunošanā un vai tiks izveidots "nopietns ES līmeņa fonds", no kura līdzekļus varēs iegūt arī Latvijas uzņēmēji.
"Lielais jautājums būs - kā šo atveseļošanās fondu finansēt un kā šos līdzekļus dalīt. Latvijas galvenā interese ir panākt, ka brīdī, kad Eiropa sāks atgūties no krīzes, netiktu radīta nevienlīdzība starp dalībvalstīm," sacīja deputāts.
Viņš pauda viedokli, ka "ekonomiskais kritiens būs liels" un tiks zaudēti aptuveni 10% ekonomikas un, ja izveidosies situācija, kad "lielās valstis", piemēram, Vācija un Nīderlande, varēs savās ekonomikās ieguldīt milzīgus līdzekļus, palielināsies nevienlīdzības plaisa ar mazāk spējīgākajām valstīm.
"Latvijas gadījumā tas varētu aktualizēt emigrācijas jautājumu un būtu nožēlojami, ja līdzīgi kā 2008.gada krīzes laikā, mēs zaudētu savus cilvēkus tikai tādēļ, ka citas valstis atgūtos ātrāk," sacīja politiķis.
Viņš arī norādīja, ka atjaunošanas fondam drīzāk būtu jādarbojas pēc grantu, nevis aizņēmumu izsniegšanas principa.
Tāpat Ijabs pastāstīja, ka strādā pie priekšlikuma, kas paredzētu vairāk līdzekļu pārvirzīt epidemioloģijai un pētniecībai, tādējādi pastiprināti ļaujot strādāt pie Covid-19 vakcīnas izstrādes.
Ušakovs pieprasa aktīvāku Latvijas valdības rīcību
Latvijas valdībai aktīvāk ir jāiesaistās cīņā par ES līdzekļiem, kurus varētu novirzīt sociālās aizsardzības nodrošināšanai un pabalstu izmaksai, sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils Ušakovs, kurš pārstāv valdībā nepārstāvēto opozīcijas partiju "Saskaņa".
Pēc Ušakova teiktā, viens no galvenajiem jautājumiem būs tas, vai ES pēc būtības varēs vienoties par savu nākotni, ne tikai šodienas krīzi un instrumentiem cīņai ar vīrusu.
Runājot kopumā par atkopšanos no krīzes, Ušakova uzskata, ka Latvijas valdībai "nevajadzētu kautrēties" iesaistīties cīņā par līdzekļiem ne tikai uzņēmējiem, bet arī sociālā atbalsta pasākumiem. "Mums tagad ir bezdarbnieki un ļoti daudz cilvēki palikuši bez ienākumiem. Situācija līdzinās deviņdesmitajiem gadiem. Atšķirība ir tā, ka toreiz mums nebija ES, kas varētu palīdzēt, tādēļ tagad ir jācīnās, lai saņemtu naudu arī sociālām lietām, tostarp pabalstu izmaksai visiem cilvēkiem, kuri palikuši bez ienākumiem," sacīja Ušakovs.
Deputāts arī sacīja, ka viņa pārstāvētā sociāldemokrātu grupa uzskata, ka ES nepieciešams palielināt daudzgadu "budžeta rāmi", jo esošais līdz šim bijis izteikti mazāks nekā vajadzētu vienotai Eiropai. "Mūsuprāt, atveseļošanās fonda apjomam jābūt aptuveni pusotra triljona eiro apmērā un tam pamatā jābalstās uz grantu, nevis aizdevumu izsniegšanu," pauda deputāts, norādot, ka viņa pārstāvētā politiskā grupa iestāsies par vienotas Eiropas saglabāšanu.
Plānots, ka šovakar gaidāmajā sanāksmē ES valstu līderi izvērtēs darbības, ko ES veic, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu.
Tāpat paredzams, ka eiropadomē tiks pārrunāts Eiropas ceļvedis Covid-19 ierobežošanas pasākumu atcelšanai, kurā aprakstīts veids, kā atcelt ārkārtas ierobežojumus, neizraisot negatīvas papildu sekas.
Vaidere pauž cerību, ka ES dalībvalstis piekritīs palielināt iemaksas ES budžetā
Lielai lomai Eiropas Savienības (ES) atkopšanās plānā ir jābūt daudzgadu budžetam, līdz ar to pastāv cerība, ka tās dalībvalstis, kas bija pret iemaksu palielināšanu, šajos apstākļos tomēr mīkstinās savu pozīciju, šodien preses konferencē par ES rīcību cīņā ar Covid-19 krīzes sekām sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (JV).
Viņasprāt, daudzgadu budžets ir jāveido tā, lai īpaši daudz investētu 2021. un 2022.gadā, kad pēc jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes visvairāk būs vajadzīgs atgriezt ekonomikā jaudu. Tāpat steidzami jādomā par jauniem ienākumu avotiem, piemēram, par par digitālā nodokļa ieviešanu un nepārstrādātās plastmasas nodokli.
Vaidere sacīja, ka daļēji izmantojot budžetu, vajadzētu atbalstīt un varētu ieviest jaunu ekonomikas atveseļošanās fondu viena triljona eiro apmērā. Politiķe pavēstīja, ka starp dalībvalstīm joprojām ir lielas viedokļu atšķirības. Daudz domstarpību ir arī par detaļām, kā fondam piesaistīt līdzekļus, kā tos sadalīt starp dalībvalstīm.
"Kompromiss varētu būt modelis, ka Eiropas Komisija izmantotu ES budžetu garantijām, lai finanšu tirgos aizņemtos un tad dalībvalstīm dotu pieeju aizdevumiem uz izdevīgiem nosacījumiem," sacīja politiķe.
Pēc Vaideres vārdiem, jauno budžeta priekšlikumu EK sola 29.aprīlī. Viņasprāt, "velns ir detaļās", tāpēc rūpīgi jāseko līdzi, lai uz jaunā ekonomikas atveseļošanās fonda rēķina netiktu samazinātas Latvijai svarīgās programmas - kohēzija, tiešmaksājumi lauksaimniekiem un projekts "RailBaltic".
"Ir jāstiprina arī Vienotais tirgus, jo tas būs izaugsmes stūrakmens gan Latvijai, gan ES. Pēc iespējas ātrāk ir jāatjauno arī brīva preču, cilvēku un pakalpojumu kustība," akcentēja politiķe.
Vīrusa ietekme ilgtermiņā būs lielā mērā atkarīga no atbalsta apjoma, efektivitātes un izpratnes par to, kā mainīsies cilvēku naudas tērēšanas paradumi. EP deputāte akcentēja, ka ekonomikai ir jāattīstās un jāatkopjas zaļā veidā, jo neviens nav atcēlis "Zaļo kursu".
Tāpat viņa uzsvēra, ka EP ir izdarījis diezgan daudz Covid-19 krīzes sakarā - ātri grozīts ES budžets, lai dalībvalstīm steidzami būtu pieejams finansiāls atbalsts. Pieņemtie lēmumi ir ļāvuši dalībvalstīm izmantot 40 miljardus eiro. No Latvijas skatupunkta tas ir pozitīvi, jo bez līdzfinansējuma var tērēt 800 miljonus eiro.
"Finanšu ministru līmenī ir panākta vienošanās, ka 540 miljardi eiro ir plāns, lai stimulētu ekonomiku. Mēs gaidām, ka videosanāksmē ES dalībvalstu līderi to apstiprinās," sacīja Vaidere.
Politiķe norādīja, ka Latvija varēs iegūt atbalstu trīs veidos - aizdevums no Eiropas Stabilitātes mehānisma, Eiropas Investīciju bankas garantiju fonda, ko Latvijas finanšu ministrs sola vērtēt. Vaideresprāt, ir jāizvērtē, vai Latvijai ir izdevīgi aizņemties, jo šeit nebūs iezīmētas nacionālās aploksnes un var nākties atdot to, ko citas valstis ir ne īpaši racionāli aizņēmušās. Tāpat ir izveidota jauna programma bezdarba mazināšanai "Sure", kas izsniegs aizdevumus 100 miljardu apmērā.
"Arī Latvija varēs iegūt atbalstu no šīs programmas, ja tāda nepieciešamība būs. Tāpēc nevar teikt, ka Eiropa neko nav darījusi, lai stimulētu ekonomiku," norādīja politiķe, uzsverot, ka pandēmijas laikā ir atcelti fiskālās disciplīnas noteikumi.
Vaidere atgādināja, ka Latvijā līdz šim ir mobilizēti četri miljardi eiro, Valsts kases kontos ir ļoti lieli pieejamie līdzekļi, ko var izmantot. Saprotami, ka šajā situācija primāri tiek domāts par veselības aprūpi, bet ir arī jādomā, kā mēs iziesim no krīzes, pauda EP deputāte.
Viņa norādīja, ka Latvijas ekonomika patlaban ir salīdzinoši spēcīga, valsts parāds nav liels un ir iespēja izdevīgi aizņemties, tomēr jābūt uzmanīgiem, lai valstis ar lielāku atbalsta jaudu negūtu priekšroku, jo tas varētu kropļot konkurenci Vienotajā tirgū.
Runājot par nākamajiem soļiem, Vaidere sacīja, ka ir vajadzīgi ievērojami papildus stimula instrumenti Eiropas līmenī un daļēji solidāra vīrusa radīto izdevumu segšana. Viņasprāt, ir jāpalielina ne tikai ieguldījumi veselības aprūpē, bet arī zinātnē.
"Latvijā ir liels zinātnes potenciāls un šī ir iespēja to attīstīt ne tikai ārkārtas situācijā, bet arī ilgtermiņā. Tam ir jāveido kopīgs investīciju fonds ES līmenī vismaz 50 miljardu apmērā, lai uzlabot veselības aprūpi un tās solidaritāti dalībvalstu vidū," skaidroja EP deputāte.