ASV izlūkdienestu secinājums, ka Krievija iejaucās ASV prezidenta vēlēšanās 2016.gadā, lai atbalstītu Donaldu Trampu cīņā pret Hilariju Klintoni, bija balstīts pamatīgā informācijas vākšanā un analizēšanā, teikts otrdien publiskotajā Senāta Izlūkošanas komitejas ziņojumā.
Izvērtējot izlūkdienesta secinājumus, komiteja apsvēra divus jautājumus - vai noslēguma secinājums atbilst uzdevumam, ko izlūkdienestiem deva toreizējais prezidents Baraks Obama, un secinājums ir pamatots.
Senāta Izlūkošanas komitejas priekšsēdētājs Ričards Burs paziņoja, ka izlūkdienestu ziņojums atbilda abiem kritērijiem.
Ziņojums tika prezentēts Obamam 2016.gada 30.decembrī. Atslepenota ziņojuma versija tika publiskota 2017.gada 6.janvārī.
Burs uzsvēra, ka komitejai nav pamata apšaubīt izlūkdienestu secinājumus šajā ziņojumā.
Viņš arī piebilda, ka domstarpības, kur tās bijušas ziņojumā, bijušas pamatotas.
Domstarpības attiecas uz ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) un Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) pausto "augsto pārliecību", ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins devis priekšroku Trampa kļūšanai par ASV prezidentu.
ASV Nacionālā drošības aģentūra, kas arī piedalījās ziņojuma tapšanā, norādīja, ka tai ir "mērena pārliecība" par šo secinājumu.
Izlūkošanas komitejas vicepriekšsēdētājs Marks Vorners sacīja, ka izlūkdienesti pareizi secinājuši, ka Krievija iejaukusies 2016.gada vēlēšanās, lai kaitētu Klintones izredzēm kļūt par prezidenti un atbalstītu Trampu.
Arī Vorners sacīja, ka šis un citi secinājumi ziņojumā ir labi pamatoti.
"Noteikti nav pamata apšaubīt, ka krievu veiksme 2016.gadā mudina viņus 2020.gadā mēģināt vēlreiz, un mūs nedrīkst pieķert nesagatavotus," paziņoja Vorners.
ASV Senāta Izlūkdienesta komiteja jau vairākus gadus izmeklē, kā Krievija centās ietekmēt ASV vēlēšanu iznākumu.
Iepriekšējos ziņojumos tika aplūkots, kā Kremlis uzbruka ASV vēlēšanu infrastruktūrai, kā Maskava izmantoja sociālo mediju platformas, lai ietekmētu ASV vēlētājus, un ASV atbilde uz šiem mēģinājumiem.
Piektais un pēdējais komitejas ziņojums būs veltīts pretizlūkošanas atklājumiem.
Lai gan Obama bija lūdzis bijušo nacionālās izlūkošanas direktoru Džeimsu Klaperu arī izvērtēt, vai nav notikusi ārvalstu iejaukšanās vēlēšanās 2008.gadā un 2012.gadā, izlūkdienestu amatpersonām bija ierobežots laika daudzums, lai pabeigtu šādu pārskatu, norādīts komitejas ziņojumā.
Komitejas ziņojumā nav ietverta informācija, ko sniedza bijušais Lielbritānijas izlūkdienesta MI6 virsnieks Kristofers Stīls.
Ziņojumā norādīts, ka Stīla apgalvojumi, ka Maskavai ir informācija, lai šantažētu Trampu, nav pierādīti, un uzsvērts, ka neviens no secinājumiem nav balstīts uz neapstiprinātu informāciju.
Stīla materiālu kopsavilkums ir pievienots pielikumā pēc FIB lūguma.
Senāta Izlūkošanas komiteja sāka izvērtēt Krievijas potenciālo iejaukšanos vēlēšanās drīz pēc to norises un ir vienīgā Kongresa instance, kas vēl nodarbojas ar šo jautājumu.
Pārstāvju palātas Izlūkošanas komiteja sāka līdzīgu izmeklēšanu toreizējā priekšsēdētāja Devina Nūnesa vadībā, bet procesu bremzēja partiju savstarpējās cīņas, un komiteja, kurā dominē republikāņi, 2018.gada martā paziņoja, ka izmeklēšanā par Krievijas jaukšanos 2016.gadā notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās nav atklājusi nekādu sadarbību starp Trampa kampaņu un Krieviju.
