/nginx/o/2020/04/23/13067334t1h66ce.jpg)
Vissāpīgākais šobrīd ir nespēja atrasties līdzās savam mīļajam cilvēkam, kurš smagi sirgst ar Covid-19. Tā notika arī ar Eibiju Adairu Reinhardu, kura nespēja būt klāt un turēt sava tēva roku pēdējos dzīves brīžos. Tomēr empātijai vienmēr ir spēks un sirsnība nedziest.
Septiņdesmit sešus gadus vecais Dons Adairs ir viens no daudzajiem, kurš neuzvarēja cīņā ar vīrusu Covid-19. Kad tapa skaidrs, ka vīrietis klātienē nevarēs atvadīties no tuviniekiem, slimnīcas medmāsai radās doma, kā palīdzēt. Viņa piedāvāja novietot telefona klausuli līdzās Adaira ausij, lai viņš varētu saklausīt ģimenes locekļus, raksta CNN.
Šī telefona saruna ilga vairāk nekā 30 stundas... līdz pēdējam tēva elpas vilcienam.
«Tā bija milzu svētība,» pēcāk sacīja Eibija Adaira Reinharda. «Tas ļāva man kaut kā noslēgties. Es varēju pateikt to, kas man jāsaka, apzinoties, ka tās ir beigas, un, kaut arī es viņu neredzēju un nevarēju turēt viņa roku, šis savienojums pa tālruni bija neticami vērtīgs.»
«Brāļi un māsas dalījās atmiņās, dziedāja dziesmas savam tēvam un teica mīlestības pilnus vārdus,» sacīja Adaira Reinharda. «Lai gan īsti nevarējām sarunāties, mēs dzirdējām, kā viņš elpo. Mums vienkārši bija laiks kopā.»
«Mēs tiešām varējām dzirdēt viņa ciešanas,» par tēva atrašanos slimnīcā stāsta Ebija. «Bet dzirdēt viņu elpojam nozīmēja to, ka viņš vēl ir dzīvs.»
Tās bija pēdējās 36 Adaira stundas kopā ar saviem bērniem.
Adairs bija biznesa jurists, kurš palīdzēja cilvēkiem sākt sapņu biznesu.
