Laikā, kad lielākā daļa aviokompāniju ir spiestas būt dīkstāvē, tiek spriests par to, kā nodrošināt reisus pēc Covid-19 radītās krīzes. Viena no lielākajām zemo cenu aviokompānijām Eiropā ir īru “Ryanair”, kuras vadītājs savos izteikumos bijis skarbs – ja pēc Covid-19 krīzes beigām būs nepieciešams lidot ar pustukšām lidmašīnām, tad “Ryanair” lidmašīnas debesīs vairs neatgriezīšoties.
"Ryanair" lidmašīnas debesīs neatgriezīšoties, ja tām būs jālido pustukšām (25)
Kā vēsta britu medijs “The Guardian”, “Ryanair” vadītājs Maikls O’Līrijs paziņojis, ka viņa vadītā uzņēmuma biznesa modelis faktiski sabruks, ja tiks pieņemtas prasības par distancēšanās nodrošināšanu “Ryanair” reisos. Viens no scenārijiem, par ko tiek lemts, ir izņemt vidējās rindas sēdvietas, un O’Līrijs šādu ieceri sauc par idiotisku.
Īrijas zemo cenu aviokompānija savu peļņu gūst, maksimāli piepildot reisus – par zemām cenām tiek pārdotas sēdvietas, kurām vēlāk var nopirkt dažādas privilēģijas, piemēram, papildu bagāžu. Šāds biznesa modelis līdz šim kompānijai ir nesis lielu peļņu, jo pieprasījums pēc “Ryanair” lidojumiem ir bijis liels. Tomēr, ja distancēšanās nodrošināšanai arī lidojumu laikā no lidmašīnām tiks izņemta sēdvietu vidējā rinda, tas vairs neļaus uzņēmumam pilnībā piepildīt reisus un tādējādi radīšot arī zaudējumus.
O’Līrijs savus komentārus par iespējamajām pārmaiņām civilajā aviācijā sniedza trešdien, kad uzsvēra – “Ryanair” biznesa modelis nav paredzēts nekādiem ierobežojumiem.
Viņš savos izteikumos bija tiešs, paziņojot, ka
“vai nu Īrijas valdība (kas var noteikt šādus ierobežojumus) maksās par tukšo vidējo rindu, vai arī mēs vienkārši nelidosim”.
Dublinā bāzētā aviokompānija ne reizi vien paudusi, ka tās biznesa modelis paredz pēc iespējas biežākus un pēc iespējas aizpildītākus reisus. O’Līrijs norāda, ka ar 66% reisu aizpildījumu gūt peļņu nebūs iespējams.
“Pat ja teorētiski mēs šādus nosacījumus izpildām, tad vidējās rindas izņemšana no lidmašīnām nenodrošinās nekāda veida fizisko distancēšanos. Tā ir idiotiska ideja, ar kuru neko nevarēs sasniegt,”
intervijā “Financial Times” teica O’Līrijs.
Globālās civilās aviācijas galvenais industrijas uzraugs prognozējis, ka lidsabiedrībām Covid-19 krīzes dēļ ies secen vairāk nekā 280 miljardi eiro, ko tās būtu varējušas saņemt kā peļņu.
Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (IATA) pārstāvji šonedēļ sacīja, ka Covid-19 krīzes dēļ vismaz uz laiku zemo cenu aviokompānijām būs jāmaina savi biznesa modeļi. Viens no risinājumiem, kā mazināt sāpīgos zaudējumus, ir celt aviobiļešu cenas par vismaz 50%, vai arī jāpārtrauc sava darbība.
Tikmēr cita zemo cenu aviokompānija “easyJet” paziņojusi, ka ir gatava ieviest lidojumus ar fiziskās distancēšanās iespēju, taču tas noteikti nebūs ilgtermiņa risinājums. Sagaidāms, ka īsi pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas pieprasījums pēc lidojumiem neatgriezīsies pirmskrīzes apjomos, un tas atjaunosies pakāpeniski.
O’Līrijs sacīja, ka Eiropas gaisa pārvadājumu kompānijām ir jāņem piemērs no Āzijas lidsabiedrībām un jādomā par citādiem drošības pasākumiem, piemēram, pasažieriem obligāti jāvelk sejas maskas, kā arī lidostās jāmēra temperatūra.
Jāatgādina, ka pagājušajā gadā “Ryanair” pārvadāja vairāk nekā 152 miljonus pasažieru, uzņēmumam kļūstot par aktīvāko pasažieru pārvadātāju Eiropā. Tas savukārt O’Līrijam dod zināmu ietekmi visā komerclidojumu nozarē.
O’Līrijs, runājot par nākotnes perspektīvām, ir ieņēmis pozitīvāku un optimistiskāku nostāju nekā konkurenti – pēc viņa prognozes, gaisa satiksme pie normālas pasažieru plūsmas varēs atgriezties 2021. gada vasarā, kad jau vajadzētu būt gatavai vakcīnai pret Covid-19.
Viņš ir pārliecināts, ka “Ryanair” izdosies atgūties no krīzes un būtiskākais – izvairīties arī no bankrota. Tieši Covid-19 krīzes iespaidā “Virgin Australia” paziņoja par bankrotu, savukārt “Ryanair” konkurenti Eiropā – norvēģu lidsabiedrība “Norwegian” - paziņoja par vairāku struktūrvienību bankrotu, tādējādi cīnoties par izdzīvošanu.
Daudzas lidsabiedrības, to vidū arī “Ryanair”, ir izpelnījušās kritiku par to, ka tās atsakās izmaksāt pasažieriem kompensācijas par atceltajiem lidojumiem. Tā vietā šī kompensācijām paredzētā nauda tiek uzkrāta, lai uzņēmumiem palīdzētu tikt galā ar krīzes radītajām sekām.
Eiropā vairākas lidsabiedrības ir lūgušas savu valstu valdības piešķirt dotācijas, lai tās spētu saglabāt savu darbību laikā, kamēr gaisa satiksme ir apturēta.
Atgādinām, ka martā Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja 150 miljonu eiro ieguldīšanu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā. Tāpat marta beigās tika paziņots, ka “airBaltic” plāno atbrīvot no darba aptuveni 700 darbinieku. Šāda rīcība ir kā kompānijas “ieziemošanas” plāns. “airBaltic” prezidents Martins Gauss solīja gada laikā atlaistos pieņemt atpakaļ darbā, tomēr ir izskanējušas arī prognozes, ka aviācijas nozare tik ātri pēc krīzes neatkopsies.