Otrajā lasījumā piekrīt ierobežot krievu valodā ražotu TV programmu proporciju kanālu pamatpiedāvājumā

Šāds priekšlikums iesniegts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.

Priekšlikuma iesniedzēja Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) rosināja likumā iekļaut Valsts prezidenta Egila Levita nesen pieteikto priekšlikumu likumā stiprināt Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskajā zonas (EEZ) oficiālajās valodās veidotu televīzijas programmu vietu kanālu pamatpiedāvājumā, tādējādi faktiski ierobežojot krievu valodā esošu TV programmu proporciju.

Levits iepriekš bija vērsies Saeimas komisijā, rosinot pārskatīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu. Prezidenta ieskatā likumā būtu jānosaka prasības pamatpiedāvājumam, kuru saviem abonentiem nodrošina televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējs, tostarp elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kas retranslē TV programmas, izmantojot kabeļtelevīziju.

"Stipra informatīvā telpa ir būtisks Latvijas demokrātijas un valsts drošības jautājums. Likumdevējam jāspēj nodrošināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas kvalitatīvas un plurālistiskas televīzijas programmas, kas stiprina Latvijas piederību Eiropas kultūrtelpai un sekmē Latvijas iedzīvotāju iekļaušanos kopējā Eiropas informatīvās telpas diskursā," uzskata valsts pirmā persona.

Līdz ar to Levits rosināja likumā noteikt, ka visiem abonentiem nodrošinātajā pamatpiedāvājumā obligāti jāietilpst Latvijā izplatīto sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, Latvijā izplatīto komerciālo nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu televīzijas programmām, reģionālā vai vietējā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa televīzijas programmām. Tāpat prezidents rosina likumā paredzēt, ka, ja pamatpiedāvājumā iekļautas papildu televīzijas programmas, tad būtisku daļu - vismaz 80% - no šīm programmām vajadzētu veidot tādām programmām, kuru saturs sākotnēji veidots kādā no ES vai EEZ oficiālajām valodām.

Vairāki deputāti gan pauda bažas, ka šāds priekšlikums nesasniegs savu mērķi, bet, tieši pretēji, tikai veicinās galveno propagandas kanālu izplatību. Tāpat deputāti akcentēja, ka likumdošanas aktos nav tāda jēdziena kā "pamatpaka", līdz ar to nav skaidrs, uz ko regulējums attieksies.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP) solīja uz likumprojekta trešo lasījumu sagatavot priekšlikuma uzlabojumus.