LTRK: Dīkstāves pabalsts ir īstermiņa risinājums; jāmeklē citi atbalsta rīki uzņēmumu darbības turpināšanai

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Dīkstāves pabalsts ir īstermiņa risinājums, tāpēc ir jāmeklē citi atbalsta instrumenti, kas pilnvērtīgāk palīdzētu uzņēmumiem turpināt saimniecisko darbību,  aģentūrai LETA pauda LTRK valdes locekle, Politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.

Viņa paskaidroja, ka esošais darbinieku dīkstāves pabalsts ir piemērots tiem uzņēmumiem, kuru darbība apstājusies pilnībā, un arī ne vienmēr.

Zariņa minēja, ka, piemēram, tūrisma nozarē uzņēmumi turpina veikt darbu ar negatīvu naudas plūsmu, atceļot iepriekšējās rezervācijas, atgriežot jau samaksāto naudu par pakalpojumiem. "Šie uzņēmumi strādā, kaut gan to pamatdarbība ir apstājusies un tiešā mērā ietekmēta no valsts noteiktajiem darbības ierobežojumiem vīrusa izplatības mazināšanai," sacīja LTRK valdes locekle.

Pēc viņas teiktā, esošais atbalsta instruments - dīkstāves pabalsts - neatbild uz to uzņēmumu izaicinājumiem, kas saskaras ar darbības intensitātes samazināšanos, jo mainās klientu pieprasījums iekšējā un ārējos tirgos. "Šie uzņēmumi nevar 100% dīkstāvē norīkot darbiniekus, tie var samazināt darba stundas. Šī situācija īpaši skaidri novērojama apstrādes rūpniecībā," pauda Zariņa. 

Viņa arī uzsvēra, ka daudzos uzņēmumos marts vēl bija salīdzinoši aktīva darba mēnesis, tāpēc apgrozījuma kritums nebija atbilstošs, lai kvalificētos valsts atbalsta saņemšanai.

"LTRK ieskatā darbinieku dīkstāves pabalsts ir īstermiņa risinājums un ir jāmeklē citi atbalsta instrumenti, kas pilnvērtīgāk atbildētu uz uzņēmumu izaicinājumiem un palīdzētu tiem turpināt saimniecisko darbību, saglabāt darbavietas un darbiniekus," uzsvēra Zariņa. 

Pēc viņas teiktā, LTRK piedāvā ieviest terminētu valsts atbalsta instrumentu, kas paredzētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu darba devēja daļu 24,09% apmērā bruto algas daļai virs noteikta sliekšņa segt no valsts budžeta līdzekļiem. Šāds risinājums palīdzētu uzņēmumiem stabilizēt darbību, dotu līdzekļus darbības pārstrukturizācijai un sekmētu konkurētspēju ārējos tirgos.

Zariņa gan uzsvēra, ka nedrīkst arī aizmirst par citiem instrumentiem un pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas, produktivitātes un eksportspējas celšanai pēckrīzes periodā. LTRK ieskatā šajos atbalsta instrumentos uzsvaram jābūt uz finanšu instrumentiem, nodrošinot "garas un lētas" naudas pieejamību uzņēmumiem to darbības veicināšanai, vienlaikus radot multiplikatora efektu tautsaimniecībā kopumā.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies vairāk nekā 2600 individuālo biedru un aptuveni 60 uzņēmēju biedrību - visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. LTRK pārstāv uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī sniedz atbalstu biedriem, palīdzot celt uzņēmumu konkurētspēju un atrast jaunus sadarbības partnerus Latvijā un ārvalstīs.

Uz augšu