Latvijas Bankas padome apstiprinājusi Latvijas Bankas 2019. gada pārskatu, kas papildus finanšu pārskatiem un pozitīvam neatkarīgu revidentu ziņojumam sniedz pārskatu par Latvijas un eiro zonas ekonomisko vidi un tautsaimniecības attīstību pagājušajā gadā, kā arī informāciju par nacionālās centrālās bankas darbību un tās atbildības jomās paveikto.
Kā norāda Latvijas Bankas preses dienests, 2019. gads bija pārmaiņu laiks gan Latvijas Bankā, gan Latvijas finanšu sektorā. Jauna laikposma sākšanos centrālajā bankā simboliski iezīmēja tās prezidenta maiņa 2019. gada decembrī.
"Mana prioritāte Latvijas Bankas prezidenta amatā ir panākt, lai Latvijas Banka nostiprinātu savas pozīcijas kā jaudīgākā, ambiciozākā un visefektīvāk strādājošā centrālā banka Ziemeļeiropā. Daudzu sarežģītu uzdevumu risinājums tuvāko gadu laikā būs kritiski svarīgs gan veiksmīgai Latvijas Bankas darbībai, gan Latvijas finanšu sektora stiprināšanai," pārskata ievadvārdos uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Kā tuvākās nākotnes nozīmīgākos darbus viņš min jauna, moderna Latvijas Bankas likuma projekta izstrādi, Latvijas Bankas pārvaldes modeļa maiņu, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanas Latvijas Bankai potenciālo guvumu un trūkumu izvērtēšanu, nodrošinot pilnu analīzi lēmuma pieņēmējiem parlamentā.
Eiro zonas līmenī galvenā prioritāte ir koronavīrusa Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšana, tostarp nepieciešamās likviditātes, kredītresursu un finanšu stabilitātes nodrošināšana.
"2020. gada pavasara notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību un radīto ietekmi uz tautsaimniecību ir apliecinājuši, ka eiro zonas valstu centrālās bankas kopā ar Eiropas Centrālo banku ir gatavas ātri, koordinēti un efektīvi rīkoties, nodrošinot nepieciešamo monetārās politikas atbalstu valdībām to centienos mazināt krīzes ietekmi uz iedzīvotājiem, uzņēmējiem un eiro zonu kopumā," akcentē Kazāks.
Būtiski nākotnes Eiropas līmeņa uzdevumi ir monetārās politikas stratēģijas izvērtējums, atbalsts moderno tehnoloģiju ienākšanai finanšu sistēmā un klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešamo pasākumu īstenošana, kas ietekmēs arī ekonomisko politiku un centrālo banku rīcībā esošo instrumentu lietojumu.
2019. gadā panākts iespaidīgs progress, un 2020. gada sākumā saņemts pozitīvs starptautisko ekspertu vērtējums par Latvijas paveikto moderna, starptautiskajiem standartiem atbilstoša noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējuma iedzīvināšanā. Caurredzamai, ilgtspējīgai un drošai finanšu sektora darbībai jākļūst par jauno realitāti.
Finanšu sektora sakārtošana pozitīvi ietekmēs arī Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgumu un noturību pret šokiem. Turklāt tā ir Eiropas līmeņa prioritāte, kas prasa attiecīgu jaudīgu institucionālo regulējumu un ekonomiskās politikas instrumentus.
Latvijas Bankas 2019. gada peļņa bija 27.2 milj. eiro (par 86% lielāka nekā 2018. gadā). Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" 70% no Latvijas Bankas 2019. gada peļņas (19.0 milj. eiro) tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos un pārējā peļņas daļa – Latvijas Bankas rezerves kapitālā.
Latvijas Bankas kopējā peļņa kopš eiro ieviešanas 2014. gadā ir sasniegusi 144.2 milj. eiro, t.sk. 95.8 milj. eiro ieskaitīti valsts ieņēmumos.
Latvijas Bankas 2019. gada pārskats pieejams interneta vietnē. Latvijas Bankas interneta vietnē pieejami arī atsevišķi publiskoti Latvijas Bankas 2019. gada finanšu pārskati ar neatkarīgu revidentu ziņojumu.
