Lai arī samazināt jaunā koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 izplatību iespējams, sociāli distancējoties, iedzīvotājiem var rasties pagurums no distancēšanās, un tas ir bīstami, pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis.
Viņš uzskata, ka Covid-19 apkarošanai lietderīgi būtu izskaitīt vīrusa reprodukcijas koeficientu, kas rāda, cik cilvēkiem viens inficētais šo vīrusu nodod tālāk. Taču vienlaikus Briģis norāda, ka šai matemātiskajai metodei ir arī savi trūkumi, un nav zināms, cik precīzi dati par slimības izplatību ir pieejami.
Profesors stāstīja, ka aprēķins ir ļoti sarežģīts, un atkarībā no gala skaitļa, kas ir lielāks vai mazāks par vieninieku, secināms, vai epidēmija dilst vai pieņemas spēkā. Briģis pieļāva, ka šādus aprēķinus varētu veikt kolēģi no RSU Statistikas laboratorijas un Latvijas Universitātes zinātnieki, taču iniciatīvai jābūt Veselības ministrijas pusē.
Zinātnieks stāstīja, ka par slimības izplatības samazināšanos var runāt tikai divos gadījumos - ja ir izveidojusies tā sauktā kolektīvā imunitāte, par ko pašlaik nav pamata runāt, jo ir jāizslimo 60% iedzīvotāju, vai ja ir bijusi efektīva distancēšanās.
"Tas nozīmē, ka distancēšanās politika ir jāturpina. Cilvēki sāk pagurt no distancēšanās, un tas ir bīstami, jo, atvieglojot distancēšanos, to var uztvert vieglprātīgi," komentēja Briģis.
Viņš uzskata, ka lēmumi par iespējamiem atvieglojumiem valdībai būs politiskā izšķiršanās, jo ekonomika un sociālā joma ir jāsilda, taču ierobežojumu mīkstināšana var novest arī pie slimības izplatīšanās un mirstības palielināšanās, kā tas ir bijis vēsturiski, piemēram, tā sauktās spāņu gripas laikā ASV.
Kā ziņots, intervijā Latvijas Radio veselības ministre Ilze Viņķele (AP) minēja, ka speciālisti piedāvā vērtēt vīrusa reprodukcijas koeficientu, kas rāda, cik cilvēkiem viens inficētais šo vīrusu nodod tālāk. Ministre uzskata, ka šis būtu apsverams variants.
Kā uzsvēra Viņķele, ministrija ļoti labi saprot, ka ilgstoši uzturēt ierobežojumus, pat ja tie ir tik mēreni kā Latvijā, ir sabiedrībai ļoti nogurdinoši. "Šeit jāsaprot, ka tā cena ir kārtējais uzliesmojums. (..) Tā diemžēl ir šī vīrusa viltīgā daba. Lai mēs atkāptos no kādiem ierobežojumiem, par pamatu ir jāņem kritēriji," uzsvēra politiķe.
Kopumā ministre domā, ka visi ierobežojumi 12.maijā, kas ir ārkārtējas situācijas termiņa beigas, nebeigsies.
