Ekonomikas sildīšanai koalīcija vienojas ceļu infrastruktūras projektiem atvēlēt papildu 75 miljonus eiro

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdes šodien žurnālistiem pastāstīja, ka lielākā laika daļa šīs dienas sanāksmē tika veltīta ekonomikas atlabšanas jautājumiem - kā pareizi stimulēt ekonomiku, lai tā pēc iespējas ātrāk atlabtu no "bedres, kur iegājusi teju visa pasaule".

Premjers norādīja, ka otrdien, 28.aprīlī, valdībā plāno pieņemt vairākus lēmumus saistībā ar Covid-19 seku mazināšanu.

Viens no lēmumiem būs piešķirt 150 miljonus eiro pašvaldībām aizņēmumu griestu palielināšanai, lai tās varētu īstenot projektus, tādējādi nodrošinot ekonomisko aktivitāti.

Vaicāts sīkāk par papildu piešķirtajiem līdzekļiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pauda, ka ir aptaujātas pašvaldības par gatavības pakāpi Eiropas Savienības (ES) finansētiem projektiem, kuru realizēšana pilnā apmērā ir apgrūtināta. Runa ir par vairāku ministriju atbildībā esošajiem ES fondu projektiem.

Nepieciešamās izmaksas šo projektu īstenošanai pilnā apjomā varētu segt ar aizņēmumu no valsts kases, skaidroja Pūce. Savukārt finansējums jaunu projektu kārtu realizēšanai varētu tikt piešķirts tikai "ļoti gataviem projektiem", kur ir sagatavoti nepieciešamie dokumenti un ir tikai nepieciešami papildu līdzekļi, norādīja ministrs. Politiķis akcentēja, ka mazā pašvaldībā arī viena projekta realizēšana var būt ļoti nozīmīga.

Tāpat plānots piešķirt papildu līdzekļus ceļu būvei, šim mērķim atvēlot 75 miljonus eiro. Šī nauda tiktu paredzēta "nobriedušiem projektiem", kam līdz šim trūcis tikai naudas.

Analizējot līdz šim pieņemtos lēmumus par atvieglojumiem saistībā ar Covid-19, tika arī secināts, ka telpu nomas reglaments nav pietiekoši skaidrs, tāpēc rīt plānots normatīvajos aktos "iebūvēt" elastīgu regulējumu, kas ļautu valsts un pašvaldību uzņēmumiem operatīvi vienoties ar nomniekiem, kuri nonākuši ar Covid-19 saistībās grūtībās.

"Mēs pievēršamies arvien vairāk ekonomikas atlabšanas jautājumiem. Darbs pie tā turpināsies uz pilnu jaudu," solīja politiķis.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķis Krišjānis Feldmans norādīja, ka JKP vienmēr uzskatījusi, ka ir nepieciešams nodarboties ar pretcikliskiem pasākumiem ekonomikas stimulēšanas jomā, tāpēc politiskais spēks ir gandarīts par partneru pozitīvo attieksmi attiecībā uz investīcijām ceļu infrastruktūras sakārtošanā.

"Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā bija tas instruments, ko izmantoja vairākas valstis ekonomikas stimulēšanai," teica deputāts, uzsverot, ka JKP arī vēlas atrast iespējami precīzākus veidus, lai palīdzētu uzņēmumiem, kas rada augstu pievienoto vērtību.

Politiķis arī akcentēja, ka būtu jāturpina runāt arī par to, ka pēc iespējas vairāk naudas būtu jāatstāj "uz rokas" iedzīvotājiem, tāpēc JKP prioritāte ir darbaspēka nodokļa samazināšana, kā arī ģimenes valsts pabalsti.

Feldmans piekrita, ka bez lieliem infrastruktūras projektiem šajos apstākļos iztikt nevar.

"Ceļu infrastruktūras sakārtošana varētu būt labs veids, bet jāmeklē vēl projekti, ko varētu palaist, tādējādi nodrošinot iedzīvotājus un darbiniekus, kuri ir dīkstāvē vai kuriem tāda draud, atgriezties darbā. Tieslietu ministrijā ir projekti, pat vairāk nekā viens, ko varētu šobrīd palaist," teica politiķis.

Feldmans aģentūrai LETA norādīja, ka tagad varētu izrādīties, ka Liepājas cietums varētu būt viens no retajiem jau gatavajiem projektiem, ar kuru ātri varētu sākt sildīt ekonomiku.

TVNET jau vēstīja, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne dažādu ierobežojumu un aizliegumu.