Kāds vienmēr pārāk skaļi čāpstina vai strebj? Varbūt tu ciet no mizofonijas (4)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Unsplash

Skaņa, kad kāds cilvēks čāpstina, strebj vai bungo pa galdu, daudzus var izvest no pacietības. Zinātnieki tagad atklājuši neiroloģiskos savienojumus smadzenēs, kas varētu būt atbildīgi par šo nepatiku. 

Mizofonija ir nepamatotas emocijas, kas dažos no mums rodas brīdī, kad dzirdam kādas noteiktas, atkārtotas skaņas, kuras rada cits cilvēks. Cilvēki, kuri cieš no šā stāvokļa, piedzīvo aizkaitinājumu vai pat dusmas uz čāpstinošo, strebjošo vai kādu citu līdzīgu skaņu izdalošo personu. 

Lai arī par medicīnisku stāvokli mizofonija  atzīta jau 2000. gadā, pētniekiem par to ir zināms visai maz. Varbūt tieši tāpēc cilvēki, kuri no šā stāvokļa cieš, reti kad tiek uztverti nopietni. 

Tomēr pētījumā, kas 2014. gadā publicēts zinātniskajā žurnālā “Journal of Clinical Psychology”, izvirzīta teorija, ka mizofonija skar pat 20 procentus no visas cilvēku populācijas. Savukārt 2015. gada pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Australasian Psychiatry”, rakstīts, ka šis stāvoklis ir saistīts ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem (OKT) un trauksmi. 

2017. gadā pētnieki no Ņūkāstlas Universitātes Lielbritānijā atklāja pierādījumus, ka tiem, kuri cieš no mizofonijas, ir izmaiņas smadzeņu priekšējā daivā, kas varētu būt atbildīgas par noteiktu skaņu negatīvu uztveršanu. 

20 brīvprātīgie pētījuma dalībnieki, kuri apgalvoja, ka cieš no mizofonijas, klausījās neitrālas, atkārtotas skaņas, piemēram, tējkannas vārīšanos; kaitinošas skaņas, piemēram, zīdaiņa raudas; un īpaši kaitinošas skaņas, piemēram, skaļu elpošanu vai čāpstināšanu. 

Viņu neiroloģiskās un fizioloģiskās reakcijas uz šīm skaņām tika salīdzinātas ar 22 kontroles grupas brīvprātīgajiem, kuri no mizofonijas necieta. 

Neviens no eksperimenta dalībniekiem īpaši nereaģēja uz neitrālajām vai aizkaitinošajām skaņām. Tomēr, kad tika atskaņotas īpaši aizkaitinošās skaņas, tiem, kuri cieta no mizofonijas, strauji paātrinājās sirdsdarbība un elektrodermālā aktivitāte. 

Tika novērotas arī izmaiņas smadzenēs. Tiem, kuri cieta no mizofonijas, īpaši kaitinošās skaņas izraisīja paaugstinātu aktivitāti vairākos smadzeņu reģionos, tai skaitā priekšējā smadzeņu daivā un priekšējā insulārajā garozā (AIC) 

“AIC” ir atbildīga par virkni dažādu starpniecības uzdevumu, to skaitā emocionālās pieredzes pārvaldīšanu. Tā arī spēlē lielu lomu no ārējās pasaules nākošo signālu savienošanu ar organisma iekšējo informāciju. 

Tādējādi redzams, ka cilvēku, kuri cieš no mizofonijas, smadzenēm ir grūtības kontrolēt dažu skaņu izraisītās reakcijas organismā.  

Diemžēl šis atklājums pagaidām nesniedz atbildes uz jautājumu, kā ārstēt mizofoniju. Kamēr zinātnieki pie tā strādā, mēs labāk nečāpstināsim un nestrēbsim - tas tomēr arī nav pieklājīgi. 

Jaunākais pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Current Biology”

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu