Eksperts: Latvijā ēnu ekonomiku nevarēs izskaust ar totālu kontroli (1)

"Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apmēri Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste," norādīja Stinka.

Viņš atzīmēja, ka viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) un straujāka ekonomikas izaugsme.

"Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums," pauda Stinka. 

Viņš pieļāva, ka ēnu ekonomika valstī pēdējos gados ir samazinājusies. Situācija dažādās nozarēs atšķiras, bet kopumā vienmēr, kad ekonomikā ir izaugsme, ienākumi aug, cilvēki ņem kredītus un līdz ar to arī vairāk deklarē un legalizē ienākumus.

"Viens no virzieniem, kas devis rezultātus, ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb naudas atmazgāšanas apkarošana. Tur savs nopelns ir starptautiskām institūcijām, kuru prasības Latvijai bija jāizpilda, bet rezultāts ir tāds, ka šobrīd gan bankas, gan citas kredītiestādes vairāk kontrolē savus klientus, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir pieejama vēl izsmeļošāka informācija un kļuvis grūtāk noslēpt ienākumus," minēja Stinka.

Viņš arī norādīja, to, cik liela ir ēnu ekonomika Latvijā naudas izteiksmē, aplēst ir grūti, bet tie noteikti ir simtiem miljonu, kas varētu papildināt valsts kasi. "Taču nebūs korekti lineāri rēķināt, ka visu šo summu varētu ielikt valsts budžetā, jo tas nav reāli izdarāms. Mūsu valstī ir uzņēmējdarbības formas, kas nekad nav bijušas legālajā ekonomikā un pastāv tikai tādēļ, ka nemaksā nodokļus. Piemēram, dziednieki, kam cilvēki maksā desmitiem eiro par vienu vizīti. Valsts no tā nesaņem tieši neko," minēja Stinka. 

Tāpat viņš norādīja, ka tipisks piemērs ir taksometru bizness, kur pastāv virkne mikrouzņēmumu un ir augsts minimālo algu īpatsvars. "Daudzi no taksometru vadītājiem nav parastajā nodokļu režīmā un nemaksā nodokļus kā parasti darbinieki. Daļa, iespējams, piepelnās, nodokļus nemaksājot vispār. Rezultāts šādai nodokļu shēmošanai ir lēti pakalpojumi. Savukārt gadījumā, ja taksometru pārvadājumi pilnībā legalizētos, taksometru pakalpojumu cenas pieaugtu, bet nozares apgrozījums samazinātos," pauda Stinka.

Viņš arī atzīmēja, ka nozares pakāpeniski attīrās un legalizējas, bet jāsaprot, ka tas maina arī preču un pakalpojumu cenas, to pieejamību un tautsaimniecības struktūru. Tā kļūst caurspīdīgāka, godīgāka un ilgtspējīgāka, tomēr īstermiņā šīs izmaiņas var ietekmēt atsevišķu uzņēmumu pastāvēšanu un apgrozījumu. Tāpēc būtu utopiski cerēt, ka valsts var vienā gadā no ēnu ekonomikas iegūt miljardu, jo nebūs, kas to samaksā. Tajā pašā laikā pakāpeniska, mērķtiecīga uzņēmējdarbības vides sakārtošana pilnīgi noteikti ir avots papildu ieņēmumiem valsts budžetā.

"Būvnieku ģenerālvienošanās, tipveida līgumi un citas aktivitātes sekmējušas to, ka būvniecībā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās. Ja pozitīva aina ir ar lielajām būvfirmām un valsts sektoru, tad privātajos projektos būtisku izmaiņu nav, jo remonts bez nodokļiem ir abpusēji izdevīgs darījums pasūtītājam un būvdarbu veicējam. Mazās brigādes ar kontroles rīkiem nav iespējams izķert, jo tas, kas māju ceļ, neziņos, ka pie viņa strādā celtnieki, kuri nemaksā nodokļus," sacīja Stinka. 

Tāpat viņš norādīja, ka gan būvniecības segmentā, gan citos pelēkās uzņēmējdarbības veidos ir jāmeklē risinājumi, kas piedāvātu un motivētu uz pakāpenisku pāreju "baltajā zonā" ar vienkāršiem modeļiem, kā piedalīties nodokļu maksāšanā, kā nodrošināt sociālās garantijas sev un savai ģimenei. "Kas notiks, ja celtnieku, kurš ir vienīgais pelnītājs ģimenē un nekad nav maksājis nodokļus, piemeklēs nopietnas, ilgstošas veselības likstas? Valstij to ir jāspēj saprotami izskaidrot un piedāvāt ērtu, pakāpeniski veidu, kā atgriezties legālajā apritē," minēja Stinka.

Viņš atzīmēja, ka Latvijā joprojām aktuāla ir arī kontrabanda. "Piemēram, cigarešu kontrabandisti Latvijai ik gadu nozog desmitiem miljonu eiro. Valsts tiesībsargājošajām institūcijām arī turpmāk būs daudz darāmā gan kontrabandas kā viena no organizētās noziedzības elementiem apkarošanā, gan sabiedrības iecietīgās attieksmes maiņā pret kontrabandas preču apriti," pauda Stinka.

Viņš norādīja, ka nelegālo cigarešu īpatsvars Latvijā, pēc "Nielsen" datiem, kas iegūti, pētot cigarešu apmēru bez Latvijas akcīzes markām, desmit gados ir sasniedzis zemāko līmeni. Savukārt KPMG jaunākais neatkarīgais pētījums par cigarešu kontrabandas apmēriem Eiropā liecina, ka Latvijā kontrabandas cigarešu īpatsvars sarucis līdz 19,5%, kamēr kopējie zaudējumi valsts budžetam veido 61 miljonu eiro. "Ja ilgstoši šajā melnajā topā bijām pirmajā vietā, tad tagad esam pakāpušies uz ceturto," piebilda Stinka.

Pēc viņa minētā, VID bija laba iniciatīva, aicinot uzņēmējus nozarēs ar augstu nodokļu nemaksāšanas īpatsvara risku noteiktā termiņā pašiem novērst pārkāpumus un deklarēt ieņēmumus, darbiniekus un algas pilnā apmērā. Pēc tam tika veikti pastiprināti preventīvie un represīvie pasākumi, piemēram, autoservisu sektorā. "Īslaicīgs efekts bija, taču, ja tā ir nozare, kurā lielākā daļa no visiem spēlētājiem nemaksā nodokļus un piedāvā dempinga cenas, tad godprātīgiem uzņēmumiem šādā konkurences cīņā ir grūti izdzīvot. Sanāk apburtais loks," pauda Stinka.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā joprojām saglabājas ļoti augsta iedzīvotāju tolerance pret kontrabandas produktu iegādi. "Ja ceturtā daļa iedzīvotāju atbalsta kontrabandas preču iegādi un neuzskata to par nosodāmu, ir grūti sagaidīt straujus uzlabojumus cīņā ar pelēko ekonomiku. Vēl jo vairāk šobrīd, kad VID darbu ēnu ekonomikas apkarošanā apgrūtina papildus uzliktie pienākumi, tostarp Covid-19 dīkstāves pabalstu administrēšana," minēja Stinka.

Viņš arī pauda viedokli, ka neviens negrib, lai VID izvērš totālo kontroli, tāpēc izmaiņām ir jānāk no abām pusēm, un sabiedrībai ir jāapzinās, ka ēnu ekonomikas izskaušana nav iespējama tikai ar represīvām metodēm - arī sabiedrībai jābūt gatavai iesaistīties, maksāt visus nodokļus un nosodīt nemaksāšanu, ziņojot par to. Savukārt VID jākoncentrējas uz ļaunprātīgajiem karuseļu shēmotājiem, kas mēģina brutāli apkrāpt valsti. Tajā pašā laikā politiķiem jāatceras, ka ekonomikas pamatresurss ir vesels darbinieks - ilgtspējīga veselības aprūpe ir ceļš uz to.

BASE ir nevalstiska biedrība, kas dibināta 2015.gada novembrī. Tā apvieno valsts pārvaldes, uzņēmēju un akadēmiskos ekspertus ar mērķi veidot kvalitatīvu un konstruktīvu piedāvājumu ēnu ekonomikas problēmas risināšanai valstī. Par biedrības mērķiem noteikta ilgtspējīga valsts tautsaimniecības izaugsme un godīgas, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides veidošana.