Valdība varēs likt turpināt darbību noteiktām personu grupām un uzņēmumiem izņēmuma stāvokļa laikā (3)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Gatis Dieziņš (Aizsardzības ministrija)

Valdība šodien atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz Ministru kabinetam tiesības aizliegt pārtraukt darboties noteiktām personu grupām un uzņēmumiem izņēmuma stāvokļa laikā.

Pašreizējais regulējums, kas ietverts Satversmē un Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, neparedz iespēju uzlikt par pienākumu noteiktām personu grupām un juridiskām personām turpināt to darbību izņēmuma stāvokļa laikā, kas var tikt izsludināts ārēja militāra apdraudējuma dēļ.

Ārējs militārs apdraudējums nav uzskatāms par katastrofu, savukārt jau šādā apdraudējuma situācijā ir nepieciešams noteikt konkrētas darbības, kas veicinātu valsts un sabiedrības noturīguma un kontinuitātes spējas, tādējādi samazinot iespējamo militārā apdraudējuma strauju eskalāciju. Izņēmuma stāvokļa laikā militāra apdraudējuma gadījumā ir nepieciešams sagatavoties pamatvajadzību nodrošināšanai militāra iebrukuma un kara gadījumā, norāda Aizsardzības ministrijā (AM).

Ņemot vērā minēto, AM sagatavotie grozījumi likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka Ministru kabinets var noteikt aizliegumu publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai finanšu nozares pakalpojumu darbības nepārtrauktību, izbeigt civildienesta attiecības vai uzteikt darba līgumu, kā arī pārtraukt tiešo darba pienākumu pildīšanu. Izņēmums gan attiecas uz gadījumiem, kad tas apdraud personas dzīvību.

Tāpat Ministru kabinets var lemt par aizliegumu juridiskām personām pārtraukt kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu nozares pakalpojumu darbību.

Grozījumi arī paredz, ka Ministru kabinets izņēmuma stāvoklī var noteikt karatiesu darbības sākšanu, kā arī īpašu kārtību un termiņus valsts drošības iestāžu operatīvo un kriminālprocesuālo darbību veikšanai, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā.

Tāpat grozījumi paredz, ka Ministru kabinets var noteikt ārlietu ministram pilnvarojumu pieņemt lēmumu ierosināt starptautiskajām organizācijām, kuru dalībvalsts ir Latvijas, un Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm pieņemt sankcijas pret ārējo ienaidnieku vai valsti, kura ir atbildīga par valsts apdraudējuma izraisīšanu, kā arī pret ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kas iesaistītas darbībās pret Latvijas valsti.

Grozījumi arī paredz, ka Ministru kabinets var noteikt īpašu nodokļu maksāšanas un pārmaksāto nodokļu atmaksāšanas veidu un kārtību, kā arī, ja izņēmuma stāvoklis pārsniedz trīs mēnešus, nodokļu objektus, bāzi un likmes.

Likuma grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.

Likumā skaidrots, ka izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms, ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, valstī izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri. Izņēmuma stāvoklis ļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu